Iedzīvotāji sagaida tālāku cenu kritumu
Iedzīvotāji sagaida tālāku cenu kritumu
19.05.2009
62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tuvākā gada laikā mājokļu cenas samazināsies, liecina jaunākais "SEB mājokļu cenu indikators".
Sākot no šā gada aprīļi SEB bankas ekonomistu grupa uzsāk jauna analītiskā rādītajā apkopošanu - reizi mēnesī SEB grupas ekonomisti prezentēs SEB Mājokļu cenu indikatoru. SEB Mājokļu cenu indikators ir lielums, kas rāda Latvijas sabiedrības noskaņojumu attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām tuvākajā nākotnē. Pirmais SEB Mājokļu cenu indikators, kas tika apkopots aprīļa laikā, rāda, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ir pārliecināti, ka mājokļu cenas turpinās kristies.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā sagaida tālāku mājokļu cenu kritumu. SEB Mājokļu cenu indikators, kas uzrāda starpību starp tiem, kuri gada laikā sagaida cenu kāpumu un tiem, kuri uzskata, ka cenas kritīs, 2009. gada aprīlī bija -55.5, norādot uz iedzīvotāju pesimismu attiecībā uz iespējamo mājokļu cenu stabilizāciju tuvākajā laikā.
62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tuvākā gada laikā mājokļu cenas samazināsies. Uz mājokļu cenu kāpumu cer 6% iedzīvotāju, savukārt 19% iedzīvotāju domā, ka mājokļu cenas gada laikā paliks pašreizējā cenu līmenī.
Vislielākie pesimisti dzīvo Rīgā un Zemgalē. 69% rīdzinieku sagaida tālāku nekustamā īpašuma cenu kritumu, savukārt tikai 6% Rīgas iedzīvotāju domā, ka cenas gada laikā varētu palielināties. Zemgalē cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju attiecība ir 2% un 65%. Visoptimistiskākie attiecībā uz mājokļu cenām ir Vidzemes iedzīvotāji - 14% vidzemnieku uzskata, ka cenas varētu pieaugt, bet 42% vidzemnieku sagaida kritumu gada laikā.
Pašu baņķieru viedoklis - мājokļu cenu zemākais punkts tiks sasniegs pēc pusgada. "Cenas varētu stabilizēties oktobrī vai decembrī, tomēr tas būs atkarīgs no nākamo mēnešu cenu kritumu tempiem - tiem krītot straujāk, zemākais punkts tiks sasniegts ātrāk," -- prognozēja "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis un "SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/874
