Hipotēkas aizdevumi uz atvieglotiem noteikumiem jaunajām ģimenēm: labi vai slikti?
Saeimā ir dzirdamas runas par nepieciešamību izstrādāt valsts atbalsta programmu jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei. Žurnāls m2 un portāls varianti.lv centās noskaidrot, cik reāla varētu būt šādas iniciatīvas īstenošana un kā tā ietekmētu nekustamo īpašumu tirgu.
Ar rūpi par bērniem
Pēdējā laikā Latvijas politiķi aizvien biežāk runā par nepieciešamību radīt apstākļus, lai samazinātu jaunatnes emigrāciju un nākotnē arī vedinātu atgriezties dzimtenē tos, kas devušies uz citām zemēm labākas dzīves meklējumos. Viens no soļiem šajā virzienā ir palīdzība jaunajām ģimenēm mājokļa problēmas risināšanā. Tieši šī ideja tika skaļi pieteikta parlamenta demogrāfijas komisijas sēdē. Deputāti piedāvāja ekonomikas un finanšu ministrijām izstrādāt nākamās programmas projektu. Starp iespējamiem jauno ģimeņu atbalsta variantiem tika minēti:
— speciāla īres mājokļu fonda izveidošana;
— valsts atbalsts hipotēkas kredīta pirmās iemaksas samaksāšanai;
— kredītu subsidēšana.
Saskaņā ar deputātu aprēķiniem valsts atbalsta programmu tuvāko gadu laikā varētu izmantot aptuveni 10 000 jauno ģimeņu. Valsts budžetam atbalsta programma radītu papildu izdevumus 2,5 miljonu latu apmērā. «Labvēlīga dzīvošanas vide ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu par jaunas ģimenes izveidošanu», — paziņoja apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.
Ministrijas: negatīva pieredze
Atbildīgo ministriju speciālisti politiķu iniciatīvu uztvēra atturīgi. Finanšu ministrijas pārstāvji pauda bažas, ka, saņemot no valsts pirmo iemaksu 20% apmērā no mājokļa vērtības, jaunie ļaudis sāks pieņemt neapdomātus lēmumus un uzņemsies pārmērīgas saistības. Ekonomikas ministrijas speciālisti tūlīt pat atgādināja, ka līdzīga valsts atbalsta programma Latvijā darbojās laikā no 2006. līdz 2009. gadam. Ar Latvijas Hipotēku un zemes bankā ieguldīta kapitāla starpniecību valsts sniedza valsts garantijas 266 jaunajām ģimenēm. Nevar teikt, ka iegūtā pieredze bija sekmīga par visiem 100% — patlaban piektā daļa šī projekta dalībnieku nespēj samaksāt kredītu.
«Līdzīgas programmas izveidošana vai iepriekšējās atjaunošana ir rūpīgi jāizpēta no visām pusēm, ņemot vērā valsts budžeta vajadzības», — žurnālam m2 un portālam varianti.lv daudznozīmīgi tika paziņots Ekonomikas ministrijā. Pēc ministrijas speciālistu domām, ņemot vērā jauno ģimeņu pastāvīgi mainīgās vajadzības, racionālāks mājokļa jautājuma risinājums būtu īres mājokļa nodrošināšana, kas neliktu jaunajiem vēcākiem uzņemties ilgtermiņa saistības.
Bankas: var, bet ar atrunām
Banku sektora pārstāvji atvieglotas kreditēšanas ideju uzņēma kopumā pozitīvi, lai arī ar vairākām būtiskām iebildēm. «Pastāv varbūtība, ka ģimenei (it īpaši jaunai ģimenei) mājokļa iegāde no finanšu viedokļa var radīt nepārdomāti lielu risku. Tādēļ mēs ieteiktu šādu valsts garantiju izsniegšanu apvienot ar prasību jaunajām ģimenēm pirms kredīta saņemšanas uzkrāt obligātu naudas rezervi. Tas ļautu ģimenei precīzāk salāgot savas vēlmes ar savām iespējām», — uzskata Latvijas komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.
Sagatavojot šo programmu, īpaša vērība jāpievērš kritēriju izstrādei, kas reglamentēs, kā tiks noteiktas personas, kurām ir tiesības pretendēt uz valsts atbalsta saņemšanu. Šādu vēlamu nosacījumu sarunā ar un varianti.lv izteica SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Kopumā ņemot, banku pārstāvji atzīst, ka valsts garantijas varētu kļūt par stimulu, kas atjanotu savstarpēju uzticību banku un aizņēmēju attiecībās. Variants, saskaņā ar kuru kredītprocenti daļēji tiktu dzēsti no valsts budžeta līdzekļiem, tiek vērtēts piesardzīgāk, jo šādas subsīdijas būs pilnībā atkarīgas no valsts finanšu stāvokļa, un tādēļ to nevar uzlūkot kā ilgtermiņa programmu.
«Svarīgs, bet pagaidām neskaidrs jautājums ir tādas struktūras esamība, kas būtu atbildīga par valsts atbalsta sniegšanu jaunajām ģimenēm un līdzekļu piešķiršanas kontroli. Pārmērīga birokrātija var kļūt par programmas sekmīgas īstenošanas šķērsli. Ir jāizstrādā saprotams kontroles mehānisms, lai programma netiktu izmantota negodīgos nolūkos», — norādīja Ieva Tetere.
Nekustamo īpašumu tirgus: risku nav
Savukārt nekustamo īpašumu tirgus spēlētāji kreditēšanas atvieglojumu ideju uztvēra ar patiesu entuziasmu. «Manuprāt, šāda programma būtu ļoti pieprasīta: pēdējā gada laikā jaunās ģimenes aktīvi interesējas par mājokļa iegādes iespējām, taču parasti tās aptur tieši grūtības, kas saistītas ar hipotēkas kredīta saņemšanu», — sarunā ar un portālu varianti.lv atzīmēja kompānijas NCC Housing Tirdzniecības daļas vadītāja Andra Paškovska.
Attīstītāji un ekonomisti uzskata, ka nav jābaidās par jauna kredītu buma vai krasa cenu lēciena iespēju. «Cilvēki tagad daudz apdomīgāk izturas pret savu izdevumu plānošanu. Nekustamā īpašuma nodoklis un lielie komunālo maksājumu izdevumi attur no nepārdomātas rīcības», — ir pārliecināts investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Vēlēšanu tuvums
Neviens no mūsu aptaujātajiem ekspertiem neriskēja minēt, cik daudz laika varētu prasīt programmas izstrāde un ieviešana. «Lai izveidotu garantiju izsniegšanas struktūru, ir jāpieņem lēmumi, kas ir atkarīgi nevis no bankām, bet gan no valsts budžeta iespējām», — paskaidroja Kazimirs Šļakota.
Ekonomikas un Finanšu ministrijas eksperti pagaidām izvairās no jebkādiem solījumiem. Tomēr 2,5 miljoni latu budžeta mērogos nav liela summa. Turklāt demogrāfijas problēmas risināšana ir pieteikta kā prioritārs darbības virziens gandrīz visu politisko partiju programmās. Ņemot vērā tuvojošās parlamenta vēlēšanas, palielinās iespēja, ka jaunās ģimenes varētu tikt pie hipotēkas aizdevumiem uz atvieglotiem noteikumiem.
Saskaņā ar sabiedriskās organizācijas «Māmiņu klubs» veiktās aptaujas rezultātiem šodien puse Latvijas ģimeņu ir spiestas dzīvokli īrēt. Tajā paša laikā 120 000 (14%) Latvijas ģimeņu tuvāko piecu gadu laikā vēlētos paņemt kredītu mājokļa iegādei. Tomēr uzkrājumi pirmajai iemaksai ir tikai 1—2% šo ģimeņu. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas rīcībā esošie dati, ģimenei ar vidējiem ienākumiem pirmās iemaksas sakrāšanai ir vajadzīgi 11 gadi.
— Kā jauno ģimeņu valsts atbalsta programma iespaidos nekustamo īpašumu tirgu?
Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris:
— Šādas valsts atbalsta programmas pastāv daudzās pasaules valstīs, un tās pozitīvi ietekmē gan demogrāfisko situāciju, gan ekonomiku. Jaunajiem cilvēkiem ir ļoti grūti iegādāties savu pirmo mājokli. Turklāt Latvijā jaunatnes paliek aizvien mazāk un mazāk, bet piedāvājumu apjoms ievērojami pārsniedz pieprasījumu. Nekādus īpašus riskus es nesaskatu. Latvijas iedzīvotāji ir no krīzes guvuši labu mācību un tagad daudz nopietnāk plāno izdevumus. Neaizmirsīsim, ka valsts, izmantojot nekustamā īpašuma nodokli, visai stingri regulē tirgu un tādēļ, manuprāt, jaunam kreditēšanas bumam nav pamata.
Andra Paškovska, kompānijas «NCC Housing» Tirdzniecības daļas vadītāja:
— Projektu attīstītāji, protams, būtu ļoti ieinteresēti šādā programmā. Jaunās ģimenes aktīvi interesējas par mājokļa pirkšanas iespējām, taču parasti attur tieši grūtības, kas saistītas ar kredīta saņemšanu, tostarp arī naudas trūkums pirmajai iemaksai. Nedomāju, ka valsts atbalsta programma kaut kā varētu ietekmēt cenas. Runa, pirmkārt, būs par ekonomiskās klases mājokļu iegādi, bet situācija šajā segmentā ir visai stabila.
Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle:
- Valsts atbalsta programmas esamība varētu veicināt gan mājokļu iegādi, gan darījumu finansēšanu. Mūsuprāt, šādas iniciatīvas īstenošana var nedaudz palielināt noslēgto darījumu skaitu. Ievērojams izrāviens mājokļu tirgū nav gaidāms, kas saistīts arī ar to, ka šai programmai ir ierobežota mērķauditorija.
Pasaules pieredze
Valsts hipotekārās kreditēšanas atbalsta programmas darbojas daudzās pasaules valstīs. Atlases kritērijs dalībai šādās programmās ne vienmēr ir bērnu esamība. Atvieglojumi var tikt piešķirti studentiem, ieceļotājiem un arī atsevišķu profesiju pārstāvjiem. Galvenais, lai tiktu izpildīts obligātais pirmā mājokļa nosacījums, tas ir, ar valsts palīdzību iegādātajam nekustamajam īpašumam jābūt konkrētā aizņēmēja vienīgajam nekustamajam īpašumam.
ASV. Amerikāņiem, kam nav «jumts virs galvas», ir pieejamas dažādas valsts grantu programmas. Ar to pārvaldīšanu parasti nodarbojas pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Amerikāņu palīdzības programmas galvenie principi ir šādi:
grants nav jāatdod;
valsts atbalsta apmērs nepārsniedz 10% no mājokļa vērtības;
pretendentam uz valsts atbalstu ir pastāvīgi jāsaņem bankas kredīts (tas ir, viņam jābūt garantētam darbam, pastāvīgiem ienākumiem, uzturēšanās atļaujai utt.);
iegādājamam mājoklim jābūt pretendenta pirmajam mājoklim vai vismaz pēdējo trīs gadu laikā pirmajam mājoklim;
ir noteikti ģimenes ienākumu līmeņa ierobežojumi.
Štatu līmenī darbojas atsevišķas bonusu programmas. Tā, piemēram, pērkot pirmo mājokli Ziemeļkarolīnā, amerikāņi tiek vai nu pilnībā atbrīvoti no pirmās iemaksas vai arī maksā to minimālā apmērā (līdz 3,5% no mājokļa vērtības). Savukārt, Kolorādo štatā uz atvieglotiem kredīta procentiem var cerēt pie nosacījuma, ka par pirkumu uzreiz ir samaksāts vismaz tūkstotis dolāru.
Lielbritānija. Šeit darbojas trīs mājokļu problēmas risināšanas valsts atbalsta programmas.
1. Taisnīgs pirmā pirkuma kredīts. Valdība un apbūvētājs kopīgi sedz 20% mājokļa izmaksu. Ja konkrētais nekustamais īpašums vēlāk tiek pārdots, valsts un celtniecības uzņēmums iekasē daļu no pārdošanas rezultātā iegūtās summas. Ja nekustamais īpašums pircēja īpašumā paliek ilgāk par 25 gadiem, tad aizņēmējam saviem «mecenātiem» ir jāatdod tikai daļa no tā sauktā taisnīgā aizdevuma. Obligāts nosacījums dalībai programmā ir ģimenes gada ienākumu apmērs: tas nedrīkst pārsniegt 60 000 sterliņu mārciņu (49 800 lati).
2. Vispārējās valdījuma shēmas. Īpašums vai, pareizāk sakot, tā daļa, tiek nopirkts ar speciālas municipālās mājokļu biedrības starpniecību. Ieguldījuma daļa var svārstīties no 25 līdz 75 %. Par pārējo daļu aizņēmējs katru mēnesi maksā īres maksu. Personas iekļaušanai programmā ir šādi nosacījumi: aizņēmēja/ģimenes gada ienākumi nedrīkst pārsniegt 60 000 sterliņu mārciņu (49 800 latu) un tam jābūt pirmajam mājoklim.
3. Jauns pirkums. Šī programma dod iespēju iegādāties mājokli jaunā mājā, samaksājot pirmo iemaksu 5% apmērā no pirkuma vērtības. Programmā var piedalīties tikai Lielbritānijas pilsoņi un personas, kas ir saņēmušas uzturēšanās atļauju. Konkrētajam nekustamajam īpašumam jābūt pārdotam pirmoreiz, bet tā cena nedrīkst pārsniegt 500 000 sterliņu mārciņu (415 000 latu). Mājoklim jābūt konkrētā aizņēmēja pirmajam mājoklim, turklāt celtniecības uzņēmumam ir jābūt valsts atbalsta programmas dalībniekam.
Lielbritānijas bankas un atsevišķas pašvaldības pirmā mājokļa pircējiem piedāvā papildu atbalsta programmas. 2012. gadā savu pirmo mājokli iegādājās 216 000 britu; tas ir par 12% vairāk nekā 2011. gadā. Pirmā mājokļa pircēja vidējais vecums ir 29—30 gadi. Pirmās iemaksas apmērs parasti 20% (2007. gadā — 10%). Objektu, kas tiek klasificēti kā pirmais mājoklis, vidējā cena ir 140 000 sterliņu mārciņu (116 200 latu).
Austrālija. Pirmā mājokļa pircējiem ir paredzēta īpašu grantu programma. To lielums mainās atkarībā no štata. Dienvidaustrālijā tiem, kas pirmo mājokli vēlas iegādāties jaunceltnē, pienākas neatmaksājams pabalsts 15 000 dolāru (8115 latu) apmērā, savukārt tiem, kas pirmo mājokli meklē sekundārajā tirgū — 5 000 dolāru (2705 lati). Lai persona tiktu iekļauta atbalsta programmā, tai jābūt Austrālijas pilsonim vai jāiegūst uzturēšanās atļauja, savukārt mājokļa vērtība atkarībā no objekta veida nedrīkst pārsniegt 550—850 tūkstošus dolāru (297 550—459 850 latu). Uz dzīvi jaunajā mājā jāpārceļas gada laikā pēc darījuma noformēšanas, savukārt nekustamais īpašums kā galvenā dzīvesvieta ir jāizmanto vismaz sešus mēnešus.
Krievija. Valsts hipotekārā atbalsta programma Krievijā pastāv kopš 2009. gada. Maksimālais hipotēkas apmērs mūsu Austrumu kaimiņa reģionos ir trīs miljoni rubļu (52 000 latu), Maskavā un Sanktpēterburgā — astoņi miljoni rubļu (139 000 latu). Atviegloto kredītu mērķis ir ekonomiskās klases mājokļa iegāde. Aizņēmējam jābūt Krievijas pilsonim, ne jaunākam par 21 gadu un ne vecākam par 60 gadiem (sievietēm — par 55 gadiem). Aizņēmēja kopējam darba stāžam jābūt vismaz vienam gadam un ne mazāk par sešiem mēnešiem pēdējā darbavietā. Aizņēmējam un galvotājiem savi ienākumi jāpierāda, iesniedzot īpašu uzziņu.
Atsevišķu profesiju pārstāvjiem, piemēram, skolotājiem un militārpersonām, iegādājoties mājokli, ir paredzētas īpašas atvieglojumu programmas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2433
