«Gaismas pils» būvniecība varētu sadārdzināties dīvainu kredītu dēļ
«Gaismas pils» būvniecība varētu sadārdzināties dīvainu kredītu dēļ
«Apollo», [email protected]
19.05.2009
Ja naudu «Gaismas pilij» neiedos valdība, to izdarīs Eiropas Investīciju banka, kas jau gatava atvērt kredītlīniju Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, šodien vēsta laikraksts «Telegraf».
Bet tas nozīmē, ka bibliotēkas celtniecība varētu ievērojami sadārdzināties. Laikrakstam kļuvusi zināma kāda interesanta nianse Nacionālās bibliotēkas celtniecības finansēšanas lietā. Pirmkārt, izrādās, ka būvnieki slēpj projekta patiesās izmaksas. Kā laikrakstam «Telegraf» pastāstījusi sabiedrības par atklātību «Delna» eksperte Vineta Kleinberga, pasūtītāji pēdējo gadu laikā «aizmirsuši» pieminēt papildu izmaksas, proti, 35,5 miljonus par infrastruktūras izveidi, 19,7 miljonus par teritorijas ap bibliotēku apbūvi un 20,1 miljonu par mēbelēm. «Šie dati ņemti no vēstules, ko aģentūra «Jaunie «Trīs brāļi»» sagatavojusi Eiropas Investīciju bankai,» skaidro Vineta Kleinberga.
Aģentūras direktors Zigurds Magone atzīmē, ka ne visi līdzekļi tiks ņemti no valsts budžeta — kaut ko atmaksās arī Rīgas Dome, Eiropas fondi, esot doma piesaistīt arī privātos investorus.
Aģentūras «Jaunie «Trīs brāļi»» preses sekretāre Elīna Bīviņa apgalvo, ka Eiropas Investīciju banka pati esot ieinteresējusies par bibliotēku, piedāvājot aizdot naudu. Pēc Bīviņas teiktā, Eiropas Investīciju banka varētu atvērt kredītlīniju, lai projekts tiktu nodrošināts gadījumā, ja valsts pēkšņi nolemtu pārtraukt finansējumu.
Laikraksts norāda, ka līdz ar to rodas ļoti dīvaina situācija, kad valsts it kā ceļ «Gaismas pili», tērējot naudu, kuras it kā pietiek, bet pēkšņi parādās komercstruktūra, kas katram gadījumam arī piedāvā piedalīties projekta finansēšanā. Valsts uzreiz piekrīt piedāvājumam.
Cik šāda kredītlīnija izmaksātu, neviens nezina. «Telegraf» atzīmē: Valsts kontroles veiktā revīzija nesen atklāja, ka Dienvidu tilta celtniecības gadījumā kredīta piesaistīšana projektu sadārdzināja gandrīz divas reizes.
«Telegraf» jautājis kultūras ministram Intam Dālderim, kurš būs atbildīgs, ja Valsts kontrole atklās naudas izšķērdēšanu arī Nacionālās bibliotēkas projektā. «Atbildīgs ir cilvēks, kurš parakstījis līgumus, tātad — Zigurds Magone,» teicis ministrs, piebilstot, ka arī Kultūras ministrija šajā gadījumā ir atbildīga, kaut konkrētus ministru vārdus neminēja. «Arī es jūtos atbildīgs par šo projektu,» piebildis Ints Dālderis.
Tomēr par neapdomīgi parakstītiem līgumiem kā vienmēr finansiāli atbildēs nodokļu maksātāji.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/167380
