Esi prātīgs, mainot plānojumu
Lolita Zerviņa, arhitektu biroja 2A Projekts īpašniece
Jaunu un pilnībā gatavu dzīvokļu iegāde atbilst ne vairāk par 5–7% no visiem darījumiem, kurus veikuši vietējie. Liela viņu daļa orientējas uz pirms 30–50 gadiem būvēto sērijveida mājokļu iegādi. Vēlēšanās to uzlabot un padarīt atbilstošu mūsdienu dzīves telpas prasībām parasti ir taisns ceļš pretī jaunā īpašuma telpu plānojuma mainīšanai.
Tomēr to vajadzētu darīt nevis kā pagadās vai pēc principa „mēs tā gribam”, bet konsultējoties ar zinošu speciālistu, kas var izstrādāt arī projektu.
Ja veco mājokļu uzlabošanas process ir saistīts tikai ar sienu izlīdzināšanu, to nokrāsošanu vai tapešu uzlīmēšanu, problēmu nav. To cilvēki var darīt, neprasot nevienam atļauju. Tomēr trokšņaino darbu laiku un, ja vajadzīgs, atkritumu konteinera novietošanu būtu gan ieteicams saskaņot ar māju apkalpojošo uzņēmumu. Bet, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas veikt jebkādas izmaiņas dzīvokļa plānojumā, kas saistītas ar iekšsienu pārvietošanu vai nojaukšanu, jārīkojas ļoti pārdomāti. Ja nevēlaties iekulties administratīva rakstura nepatikšanās (labākajā gadījumā), jāiesaista speciālisti: arhitekti un būvinženieri.
Pēdējos gados pieprasījums pēc dzīvokļu pārplānošanas pakalpojumiem ir visai liels un stabils – bez īpašiem uzplūdiem un kritumiem. To veido ne tikai vietējie pircēji un sērijveida dzīvokļu īpašnieki. 2011.–2014.gadā pēc palīdzības sava mājokļa projektēšanā un jaunas telpas veidošanā bieži vien ir vērsušies arī ārzemnieki. Viņu ieceres un vizualizētais apartamentu jaunais veidols parasti ir bijis krietni dārgāks nekā vietējiem klientiem.
Latvijā ir iespējami divi telpu pārplānošanas projektu varianti. Pirmais un izplatītākais – atjaunināšana (iepriekš saukta arī par renovēšanu). Šis paņēmiens ir iespējams un arī nepieciešams, ja plānotie darbi neskar nesošās sienas, fasādes un koplietošanas telpas. Parasti šīs prasības tiek attiecinātas uz sanitārtehnisko mezglu apvienošanu dzīvokļos, iekšsienu izvietojuma mainīšanu caurstaigājamo istabu pārveidošanu, kā arī virtuvju un viesistabu pārplānošanu. Šāda remontdarbu projekta sagatavošana izmaksās 200 –400 eiro atkarībā no projekta sarežģītības un nepieciešamajiem saskaņojumiem.
Ir jāzina, ka līdz ar jauno ēku būvniecības noteikumu stāšanos spēkā pat vienkāršotai renovācijai ir vajadzīgs konstrukciju apsekošanas tehniskais akts. Lai to izveidotu, tiek piesaistīti sertificēti būvinženieri, kas, veicot apskati dzīvoklī, pateiks, ko drīkst nojaukt vai pārvietot, ko nedrīkst. Viņi arī izsniegs tehniskās apsekošanas aktu, kas būs jāpievieno būvvaldei iesniedzamajam būvprojektam vai apliecinājuma kartei.
Tostarp lielāka uzmanība pievēršama pat vienkāršotas renovācijas gadījumā arī sanitārtehniskajiem mezgliem un virtuvēm noteikti ir jāpaliek neapdzīvojamajās telpās, − tā, kā tas ir paredzēts ēkas projektā. Ja sanitārtehniskā mezgla izvietojuma jaunais variants un tā lielums pārsniedz šo telpu robežas, vajag lūgt rakstisku piekrišanu no apakšējā dzīvokļa īpašnieka. Viņam jāapstiprina, ka neiebilst iecerētajām darbībām. Šādu prasību nosaka Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvnormatīvs.
Ja ir nodomāts iestiklot lodžiju, nāksies izstrādāt visas mājas vienotas iestiklošanas vizuālu skici un saņemt no vairāk nekā puses dzīvokļu īpašnieku vai komercplatību īpašnieku piekrišanu veikt pārveidojumus. Šie dokumenti būs jāiesniedz apstiprināšanai būvvaldē. Apstiprinātais risinājums turpmāk būs obligāts ikvienam, kas konkrētajā mājā vēlēsies iestiklot lodžiju.
Pēc Zolitūdes traģēdijas, kas saistīta ar veikala Maxima sagrūšanu un daudziem cilvēku upuriem, dzīvokļa pārplānošanas saskaņošana, ja tas skar nesošās konstrukcijas, dzīvokļu vai mājas izejas un ieejas, kā arī koplietošanas telpas, ir kļuvusi stingrāka un tagad ir daudzpakāpju procedūra. Tā ir kļuvusi arī vairākas reizes dārgāka. Jebkurā gadījumā būs jāizstrādā pārbūves projekts. Tomēr, lai varētu vispār sākt domāt par jebkādām darbībām ar nesošajām sienām, dzīvokļa īpašniekam ir jāsaņem 50% + 1 mājas īpašnieka atbalsts iecerētajiem pārveidojumiem.
Viens no jaunievedumiem saistībā ar pārplānošanu ir obligāts darbu izpildes projekts. Iepriekš šādas prasībās nebija. Ēkas, kuru augstums pārsniedz piecus stāvus, saskaņā ar jaunajiem vispārējiem būvniecības noteikumiem, ir iekļautas trešajā ēku grupā. Tādēļ, pārbūvējot šādas ēkas, būvvalde ir tiesīga pieprasīt iesniegt būvniecības projekta ekspertīzi un ugunsdrošības pasākumu pārskatu.
Gribu atzīmēt, ka krasi ir samazinājies iesniegumu par lodžijas pievienošanu sērijveida dzīvokļu dzīvojamai telpai. Tas saistīts ar to, ka likumā ir skaidri noteikts: ja vēlies pievienot lodžiju, saņem visu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Izdarīt to ir praktiski neiespējami.
Visbeidzot. Patvaļīga dzīvokļa pārplānošana var radīt problēmas, ja īpašnieks vēlēsies to pārdot, jo tad noskaidrosies, ka starpsienu nav tur, kur tās ir norādītas inventarizācijas plānā. Ja pircēju tas nemulsinās, viņiem būs jāuzņemas visa atbildība par nelikumīgo pārplānošanu. Tā ir tikai pusbēda. Dod dievs, lai bezatbildīgo īpašnieku darbības neradītu kādas katastrofālas vienu vai otru ēkas elementu nestspējas pārmaiņas! Tādēļ pārbūves jautājumi ir jārisina atbildīgi un profesionāli.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2685
