Esat atkal sveicinātas, ārzemes!
Neliela daļa Latvijas iedzīvotāju atkal sāk interesēties par mājokļa iegādi ārzemēs. Kompānijas Euroland NĪ vadītājs uzskata, ka šādu interesentu loks paplašināsies. Tiesa, par būtiskiem pirkumu budžetiem pagaidām nav runas. Potenciālo lielākās daļas pircēju no Latvijas pieprasījums attiecas uz mājokļiem pie siltajām jūrām, šo īpašumu cena ir no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro. Tas tad arī nosaka pirkumu ģeogrāfiju.
To Latvijas iedzīvotājiem vidū, kuriem pieder nekustamais īpašums Spānijas Kanāriju salās, izplatīts ir uzskats, ka mājoklis Mūžīgā pavasara salās pieder vismaz 3000 mūsu valsts pilsoņu. Oficiālu apstiprinājumu šim apgalvojumam atrast nav izdevies, tomēr skaitlis šķiet visai ticams. Netiek apšaubīts arī pieņēmums, ka ir vairāki tūkstoši Bulgārijas dzīvokļu un māju, kuru īpašnieki ir mūsu valsts pilsoņi un nepilsoņi. Vairumā gadījumu šos īpašumus viņi ir iegādājušies tā dēvētajos „treknajos gados”, kad ticība mūsu valsts gaišai un bezgalīgi laimīgai ekonomikas nākotnei, kuru virza visai liberāli hipotēkas kreditēšanas noteikumi, stimulēja mūsu valsts iedzīvotājus iegādāties visu ko, tostarp ārvalstu nekustamos īpašumus. Un vislabāk – siltajās zemēs. Vieni pirka paši sev, citi – ar domu izdevīgi pārdot tālāk... Tikai ar komerciālo izdevīgumu daudziem nepaveicās. Par kādu peļņa var būt runa, ja pēc 2008.gada gan Spānijā, gan Bulgārijā, gan citās zemēs nekustamo īpašumu cena pamatīgi nokritās. Piedevām Latvijas ekonomika pārstāja motivēt veikt pirkumus, un no 2009. līdz 2012.gadam mūsu valsts iedzīvotāji, ja arī kaut ko pirka ārzemēs, tad tikai privāti un bez Latvijas starpnieku palīdzības.
Tomēr nu jau ir gads, kopš tirgū ir sācis skanēt zvaniņš, ka ir atjaunojusies Latvijas iedzīvotāju interese par nekustamo īpašumu iegādi ārzemēs. Tiktāl atjaunojusies, ka atkal sāk parādīties kompānijas, kas piedāvā ārzemju nekustamo īpašumu atrašanas pakalpojumus. Euroland NĪ ir viena no šādām kompānijām, kas cenšas nostiprināties minētajā nišā.
„Nekustamo īpašumu jomā strādāju vairāk nekā piecus gadus. Jau otro gadu attīstu pats savu uzņēmumu. Mēs piedāvājam arī Latvijas nekustamos īpašumus, tomēr daudziem par pārsteigumu galvenokārt akcentējam ārzemju mājokļu piedāvāšanu Latvijā. Klienti rindā nestāv, tomēr darījumi notiek katru mēnesi,” stāsta Euroland NĪ īpašnieks Māris Bandenieks, kas mūs iepazīstina ar viņa vadītās kompānijas piedāvājumu ģeogrāfiju. “No mūsu pieredzes varu teikt, ka Latvijas iedzīvotājus, līdzīgi kā agrāk, visvairāk interesē siltās zemes. Protams, šogad jūlijs un augusts pie mums ir gluži kā Vidusjūras zemēs, tomēr tie nav mūsu reģionam tipiski laika apstākļi, un tādēļ daudzi vēlas iegūt garantētu iespēju pasildīties. Grieķija, Spānijas Tenerife un Maljorka, Bulgārija, Malta, Ēģipte, Turcija un Portugāle – lūk, valstis, ar kurām mūsu kompānija strādā visvairāk. Tajā pašā laikā, ja klientu interesēs Francija un Itālija, varēsim piedāvāt nekustamos īpašumus arī tajās. Un ne tikai tajās. Pavasara beigās parakstījām sadarbības līgumu un tagad piedāvājam mājokļus arī ASV – Maiami.”
Sarunā ar žurnālu un portālu varianti.lv Māris Bandenieks atzīst, ka darījumi ar īpašumiem pēdējās trīs no minētajām valstīm pagaidām nav bijuši. Savā izvēlē Latvijas klienti ievēro, ko viņi var atļauties, un nevis to, ko viņi gribētu darīt. Kā mēdz teikt, sapņot var arī par Monako, bet, ja budžets neļauj, tad nekas nesanāks. Lielākā summa, kuru pēdējā gada laikā ir samaksājuši Euroland NĪ klienti, ir 250 000 eiro, iegādājoties visai labus apartamentus Maljorkā. Un tomēr šis darījums ir izņēmums. Tikai retais Latvijas iedzīvotājs, kas meklē mājokli ārzemēs, ir gatavs tērēt vairāk par 50 000 eiro, un šī summa tad arī nosaka pirkumu ģeogrāfiju.
Mūsu valsts iedzīvotāju vidū populārākais virziens, pēc Māra Bandenieka versijas, ir Bulgārija. Vidējās klases mājokļus šīs valsts galveno kūrortu piekrastes zonā apbūvētāji tirgo par 550–600 eiro/m². Tas nozīmē, ka 50 m² plašu studijas tipa dzīvokli var nopirkt par aptuveni 30 000 eiro. Dzīvoklis būs vidējās klases kompleksā. Bet par tādiem papildu bonusiem kā restorāns vai spa komplekss nav ko sapņot. Labi, ja pie mājas būs baseins. Vieta – Burgasas, Varnas, Sau-lainā krasta otrā un nākamās līnijas. Pašreizējie pircēji īpaši necer nopelnīt uz ārzemju pirkuma rēķina. Viņiem tā ir vieta, uz kuru var vasarā aizbraukt atpūsties.
– Pirmskrīzes periodā Latvijas iedzīvotāji Bulgārijā nopirka daudz nekustamo īpašumu. Ja jau pieprasījums, kā Jūs sakāt, palielinās, vai īpašnieki nepiedāvā jums savus objektus pārdošanai? – mēs uzvaicājam Euroland NĪ īpašniekam.
– Piedāvāt jau piedāvā. Tikai par to, ko mūsu klienti ir gatavi pirkt par 500–600 eiro/m², tirgus maksimuma periodā pirkto objektu īpašnieki prasa 700 eiro/m² un uz augšu. Tādēļ pieprasījums un piedāvājums nesatiekas. Apbūvētāju noteikto piedāvājumu par 500–600 eiro/m² Bulgārijas piekrastē ir ļoti daudz.
Otrs populārs virziens pēc Bulgārijas ir Turcija, precīzāk – Antālijas un Alaņjas reģions. Atšķirībā no Bulgārijas šeit dominē 10–15 stāvu ēku būvniecība. Un tie nav viesnīcu tipa kompleksi, kā tas ir Bulgārijā, bet gan pilnvērtīgi mājokļi. Turcijas piekrastē dzīvoklis ar 70–80 kvadrātmetru platību, skatu uz jūru un pilnu apdari maksās aptuveni 100 000 eiro. „Pirmo vietu mūsu pircēju vidū populāro vietu topā Turcijai neļauj ieņemt tikai tas, ka mums, eiropiešiem, Bulgārijas kultūra tomēr ir tuvāka. Bet attiecībā uz visu pārējo pret Antāliju un Alaņju nevar būt nekādu pretenziju,” ir pārliecināts Māris Bandenieks. Turcija no investīciju viedokļa ir augošs tirgus. Jāsaka, ka arī Bulgārija sāk uzrādīt atveseļošanās pazīmes.
Pircēju no Latvijas populāro vietu saraksta trešajā rindiņā – tiesa, ar ievērojami mazāku klientu skaitu – ir Spānijas Maljorka, kur nekustamie īpašumi ir dārgāki nekā Turcijā un Bulgārijā. Euroland NĪ uzsver, ka sadarbojas ar Spānijas kompānijām, kas tirgo banku parādniekiem atsavinātos īpašumus un piedāvā interesantas cenas.
Pētot jautājumu par ārzemju nekustamā īpašuma iegādi, ļoti svarīga ir tā uzturēšanas izmaksas laikā, kad tajā neviens nedzīvo. Šajā ziņā līderos ir Bulgārija. Ārpus sezonas 50 kvadrātmetru plašs studiju tipa dzīvoklis tā īpašniekam izmaksā 70–80 eiro mēnesī. Turcijā šī summa būs nedaudz lielāka, bet par mājokli Maljorkā nāksies atdot divas reizes vairāk nekā Bulgārijā.
– Ko vēl jūs varētu ieteikt tiem, kuri vēlas nopirkt nekustamo īpašumu ārzemēs?– lūdzam profesionāli sniegt mums padomu.
– Galvenais padoms – dariet to kopā ar profesionālām un jums saprotamām kompānijām. Ar kompānijām, kas nodrošinās pilnīgi drošu darījumu, spēs pārbaudīt visus līgumus, kam ir labi kontakti un kas var dokumentāli apstiprināt attiecības ar lielajām apbūvētāju un banku struktūrām. Tikai tad, ja īpašums tiks pirkts no apbūvētāja vai bankas struktūras, klientam nekas nebūs jāmaksā starpniekam. Šādā gadījumā starpnieka komisiju segs otra puse. Katrā ziņā pie mums darbojas tieši šāda prakse. Profesionāls Latvijas starpnieks, kas labi pārzina tās attiecīgās valsts tirgu, kurā potenciālajam pircējam ir iepaticies nekustamais īpašums, ir vēl arī garantija, ka jums nemēģinās par 150 000 eiro piedāvāt to, kas tirgū patiesībā maksā ne vairāk par 90 000 eiro. Tādēļ došu universālu, visiem nekustamo īpašumu tirgus segmentiem noderīgu padomu: pērciet prātīgi un sadarbojieties ar tiem, kuriem uzticaties.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2619
