EM parlamentārais sekretārs: energoresursu cenas pasaulē kāps; Rīgai jātaupa «siltuma nauda»
Ilgtermiņā energoresursu cenas pasaulē kāps un ne elektroenerģija, nedz arī siltumenergija lētākas nepaliks. Tāpēc vienīgais veids kādā iespējams maksāt par visām šīm «enerģijām» mazāk, ir nepatērēt tās tik lielos apjomos kā patlaban, uzskata Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.
Viņš norāda, ka pirms nedēļas, kad Latviju pāršalcis augstuma vilnis, tas daudziem cilvēkiem licis aizdomāties par tādu piemirstu lietu, kā ēku silltinašanu. Ņemot vērā šo aspektu, Rīgas iedzīvotāji, salīdzinot ar citu pilsētu iedzīvotajiem, atrodoties neapskaužamā situācijā.
V. Ķirsis norāda, ka Rīgā šobrīd ir nosiltināti tikai 0,4% no visām daudzīvokļu mājām, lai gan, piemēram, Valmierā tas pats ir izdarīts ar 13% ēku. Viņš uzsver, ka tā vietā, lai ķertos pie ēku siltināšanas un padarītu tās par enerģiju un siltumu taupošām ilgtermiņā, Rīgas domes (RD) vadībe koncentrējoties uz dažādām sociālām atlaidēm, vienlaikus prasot samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi apkurei. EM parlamentārais sekretārs vērš uzmanību uz paredzamo energoresursu kāpumu pasaulē un nepieciešamību tos taupīt. «Savukārt, lai to izdarītu, ir vajadzīga politiskā griba ne tikai tam, lai paprasītu nodokļu atlaides siltumam, bet arī sakārtotu Rīgā dažus tīri saimnieciskas dabas jautājumus,» norāda V. Ķirsis.
«Nav nekāds noslēpums, ka 70% no daudzdzīvokļu mājām pilsētā apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks, kas ir Rīgas pašvaldības uzņēmums. Lielākajai daļai šo ēku būtu steidzami nepieciešama siltināšana, jo nami ir būvēti vairāk kā divdesmit gadus atpakaļ un šodien tie neatbilst nekādiem energoefektivitātes kritērijiem. Pašlaik par attaisnojumu kalpo tas, ka iedzīvotāji kopsapulcēs it kā nespēj vienoties par ēku siltināšanu, jo tam ir vajadzīga vairāk kā 50% dzīvokļu īpašnieku piekrišana, ko dabūt ir visai grūti,» skaidro V. Ķirsis.
EM parlamentārais sekretārs norāda, ka tādam argumentam varētu piekrist, ja vien nebūtu daži fakti, kas runājot pretī šim apgalvojumam. «Piemēram, daudzi to nezina, bet kopsapulces lēmums ir vajadzīgs tikai tā saucamajai kompleksajai siltināšanai, kuras dārgākā pozīcija ir ārsienu siltināšana. Taču ārsienas sastāda mazāko no siltuma zudumiem. Savukārt vairāk kā pusi siltumenerģijas var ietaupīt, veicot dažādus mazākus darbus, kuriem nav nepieciešami nekādi kopsapulču lēmumi. Šie mazie darbi ir dažādu vecu elementu nomaiņa pret jauniem – logu, durvju un cauruļu siltumizolācija, bēniņu un pagrabu pakošana, sakārtotas ventilācijas sistēmas un tamlīdzīgas lietas,» uzskaita V. Ķirsis.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis uzsver, ka viss, kas pēc būtības ir vajadzīgs, ir Rīgas pilsētas politiskā girba un Rīgas namu pārvaldnieka praktiskā griba atteikties no apšaubāmiem kosmētiskiem remontiem, bet tā vietā veikt atbilstošus energoefektivitātes pasākumus, kas palīdzetu saglabāt mājās siltumu un ietaupīgt uz apkures rēķina.
«Ļoti iespējams, ka tad (no šīs ietaupītās siltuma naudas) arī atrastos gan līdzekļi, gan arī iedzīvotāju griba daudz kompleksāku energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Arī bez visu PVN likmju samazināšanas,» usver V. Ķirsis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/energetika/em-parlamentarais-sekretars-energoresursu-cenas-pasaule-kaps-rigai-jataupa-siltuma-nauda-385069
