Ekspluatācijā nodota filmu glabātuve Latvijas Nacionālā arhīva vajadzībām
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.
"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Jaunajās telpās arhīvs glabās kultūrvēsturiski tādus nozīmīgus un senus materiālus kā 1910.gadā notikušās cara Nikolaja vizītes Rīgā kino lente, kā arī citus video materiālus, kurus skatītāji itin bieži redzējuši TV ekrānos. Īpaši aprīkotā telpa ierīkota ārpus arhīva ēkas, lai nitrocelulozes filmas būtu iespējams glabā atsevišķi no citiem arhīva materiāliem, tādējādi samazinot risku, ka filmu lentēm pašaizdegšanās gadījumā tiktu bojāti citi nozīmīgi arhīva materiāli.
"Filmu glabātuves izveide arhīva teritorijā ir pirmais solis un būtisks ieguldījums, lai arhīva materiāli glabātos tiem piemērotos un drošos apstākļos. Darbs pie arhīva ēku kompleksa turpinās - veicam darbus arī arhīva galvenās ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, kas darbiniekiem un apmeklētājiem nodrošinās patīkamus darba apstākļus, bet pilsētas iedzīvotājiem pilsētvidē iederīgu un atjaunotu ēku," stāsta R.Griškevičs.
Energoefektivitātes projekta ietvaros, kas noslēgsies šī gada vasarā, arhīva būs pārbūvēta ventilācijas sistēma un ierīkota mikroklimata sistēma, siltināts jumta segums un cokols, ierīkota zibens aizsardzības sistēma, nomainīti fasādes logi, izbūvēta lietus ūdens novada apmale, kā arī rūpēs par telpu pieejamību personām ar kustību traucējumiem, ierīkots panduss. Ēka iegūs arī jaunu fasādes krāsojumu un labiekārtotu teritoriju. Paredzams, ka paveiktie darbi ļaus ietaupīt līdz pat 50% siltumenerģijas.
Lai sakārtotu un efektīvi izmantotu arhīva vajadzībām paredzētos nekustamos īpašumus, 2020.gada nogalē apstiprināta arī arhīvu attīstības koncepcija. Tās ietvaros līdz 2030. gadam plānots modernizēt astoņas no 22 arhīva ēkām, pielāgojot telpas arhīvu vajadzībām, radot komfortablu darba vidi, piemērotas telpas un mikroklimatu dokumentu glabāšanai, restaurācijai un digitalizēšanai. Tāpat paredzēts izveidot arī publiski pieejamās telpas, piemēram, lasītavas un labiekārtot teritoriju.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/ekspluatacija-nodota-filmu-glabatuve-latvijas-nacionala-arhiva-vajadzibam-503436
