Dolgopolovs: Daudzdzīvokļu mājai un tai piesaistītajam zemes gabalam ir jābūt vienam saimniekam
«Apollo»
Ceturtdiena, 2012. gada 22. novembris
Ceturtdien, 22. novembrī, Saeima pirmajā lasījumā izskatīs grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju». Ierosinātie grozījumi nepieciešami, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem pieder dzīvokļi mājas, kas uzceltas uz privātas zemes. «Tas, ka Tieslietu ministrija pēc ilgas vilcināšanās beidzot ir rosinājusi vismaz kaut kādu izeju no situācijas, ir neliels solis uz priekšu. Tomēr šie priekšlikumi tikai daļēji risina problēmu. Kardināli to atrisināt var tikai vienā veidā - nepieciešams, lai daudzdzīvokļu mājai un tai piesaistītajai zemei būtu viens īpašnieks. - ir pārliecināts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs («Saskaņas centrs»).
Pašlaik, atbilstoši likumam «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās», ja uz zemes gabala, kur īpašumtiesības atjaunojis vecais īpašnieks vai tā mantinieki, atrodas daudzdzīvokļu māja, tad abām pusēm - dzīvokļu īpašniekiem un zemes saimniekam - ir jāvienojas par zemes nomas maksas apmēru. Ja vienoties neizdodas, tad nomas maksas ir 6% no zemes gabala kadastrālās vērtības. Turklāt likums uzliek par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem kompensēt zemes īpašniekam arī zemes nodokļa maksājumu (1,5% no kadastrālās vērtības).
Uz privātam īpašniekam piederošas zemes uzcelto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir nokļuvuši ķīlnieku situācijā, kas radusies valsts pieļautā juridiskā brāķa rezultātā. Atsevišķos gadījumos nomas maksa par zemi vienam dzīvoklim sasniedz pat 200 latu mēnesī, un daudzām ģimenēm tā ir nesamaksājama summa, - saka Dolgopolovs. - Zemes piespiedu nomas attiecību problēma daudzdzīvokļu mājām ir aktuāla faktiski visām lielajām pilsētām valstī. Vissmagākajā stāvoklī nonākuši to pilsētu iedzīvotāji, kurās strauji pieaug zemes kadastrālā vērtība - Jūrmalā, Rīgā.
Pašlaik Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimai likumprojektu paketi, kas paredz noteikt vairākus mērus, lai nedaudz atvieglotu šādās mājās dzīvojošo cilvēku situāciju.
Pirmkārt, likumdošanā tiks ieviesta norma, atbilstoši kurai, ja puses nevar vienoties par zemes nomas maksas lielumu, tā var tikt noteikta līdz 6%, nevis konkrēti ir 6%, kā tas ir pašlaik. Proti, pusēm nāksies vienoties. Turklāt līguma nosacījumi var tikt pārskatīti katru gadu.
Otrkārt, ja pusēm neizdodas vienoties, tās var risināt savas domstarpības tiesā. Līdz šim tādas iespējas nebija.
Un, treškārt, dzīvokļu īpašnieki būs atbrīvoti no pienākuma kompensēt zemes saimniekam zemes nodokļa izmaksas, - paskaidroja Sergejs Dolgopolovs.
Pēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas vadītāja teiktā, ir arī aktualizēts jautājums par nepamatoti lielo daudzdzīvokļu mājām piesaistīto zemes gabalu samazināšanu. Bieži vien zemes gabalam, kas piesaistīts mājai, nav nekāda funkcionāla pielietojuma, bet iedzīvotājiem, vienalga, nākas maksāt par to nomu.
Visi piedāvātie pasākumi, bez šaubām, ir solis pareizā virzienā. Jāizsaka gan nožēla, ka Tieslietu ministrija vairākus gadus vienkārši novilcināja laiku. Jau 9. Saeimā es biju iesniedzis šādus grozījumus likumiem, ko pašlaik piedāvā Tieslietu ministrija. Nelietderīgi ir zaudēti vismaz divi gadi, - atzīmēja Sergejs Dolgopolovs. - Tāpat ir arī skaidrs, ka šie Tieslietu ministrijas ierosinājumi ir pagaidu risinājums. Situācija, kad māja ir dzīvokļu īpašnieku īpašumā, bet zemes gabals zem ēkas pieder citai privātpersonai, nav normāla. Problēmu līdz galam var atrisināt vienīgi zemes gabala atsavināšana par labu dzīvokļu īpašniekiem. Un tieši šādu risinājumu mums kā likumdevējiem būtu jāpanāk, un mēs to centīsimies panākt.
Dolgopolovs uzskata: pašreizējā situācijā ir saprotams, ka dzīvokļu īpašnieki nespēj par saviem līdzekļiem izpirkt no īpašniekiem zemes gabalus.
Vienā mājā dzīvo cilvēki ar ļoti dažādu ienākumu līmeni, un kaimiņi dažkārt pat nespēj vienoties par iekšējā telefona ierīkošanu, kur nu vēl par lielākiem izdevumiem. Valstij un pašvaldībām ir viņiem jāpalīdz. Iespējams, ir jādomā, kā šajā situācijā varētu piemērot likuma normas par īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai pašvaldību labā. Valstij ir jātiek skaidrībā, cik lielus izdevumus tā var uzņemties, kādas savas garantijas tā ir gatava dot gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki ir ar mieru ņemt aizņēmumu, - norāda Dolgopolovs.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/dolgopolovs-daudzdzivoklu-majai-un-tai-piesaistitajam-zemes-gabalam-ir-jabut-vienam-saimniekam/541468
