Didzis Konuševskis: «Nekustamo īpašumu nodokļi jāgroza»
Didzis Konuševskis: «Nekustamo īpašumu nodokļi jāgroza»
Daiga Stokenberga
13.03.2009
Kamēr Valsts kasē un pašvaldību budžetos svilpo vējš, viens no Pilsoniskās savienības pārstāvjiem, Saldus domes priekšsēdētājs Didzis Konuševskis iesaka palielināt nodokli no darījumiem ar nekustamo īpašumu un papildus iekasēto naudu atstāt pašvaldību rīcībā.
Pašvaldības no savā administratīvajā teritorijā realizētajiem nekustamā īpašuma darījumiem neiegūst neko, izņemot pirmpirkuma tiesības uz tirgū laistajiem īpašumiem. Kad nu ir zināms, kur mūs novedis nekustamo īpašumu burbulis, nākas meklēt risinājumus pašvaldību budžetu un netieši arī Valsts kases piepildīšanai. Didzis Konuševskis piedāvā: "Ļaut katrai pašvaldībai noteikt papildus valsts noteiktajam nodoklim par darījumiem ar nekustamo īpašumu diferencētu pašvaldības nodevu par nekustamā īpašuma darījumiem pašvaldības administratīvās teritorijas robežās vai noteikt konkrētu pašvaldības nodevu par nekustamā īpašuma darījumiem pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, piemēram 1% vai 2% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības. Man bija iespēja iepazīties ar pašvaldību darbu ASV, Ohaio štatā, un šo ideju es smēlos tieši tur. Pašvaldības rīcībā paliek 2% no nekustamā īpašuma darījuma summas, kas tālāk tiek novirzīta visu pašvaldības iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai."
Ļoti būtiska ir arī iekasēšanas sistēmas pilnveidošana, jo šobrīd valsts nodeva jāmaksā tikai tad, kad īpašuma tiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā. Tāpēc jaunie īpašnieki atliek nekustamo īpašumu un darījumu ar nekustamajiem īpašumiem reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā un zemesgrāmatā. Turklāt neviens normatīvais akts neregulē to, cik ilgā laikā nekustamā īpašuma darījums būtu jāreģistrē. Kamēr ieraksta zemesgrāmatā nav – nav arī nodokļa!
Pašvaldībā savukārt tiek reģistrēti visi administratīvajā teritorijā esošie darījumi – pirkuma līgumi, kuri tiek iesniegti pašvaldībā lemšanai par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo īpašumu iegādi. Tādējādi kļūst iespējama pašvaldības nodevu iekasēšana pie konkrētā darījuma veikšanas. Nav šķēršļu izveidot sistēmu, kas uzliktu par pienākumu vienlaikus veikt valsts nodevas maksājumu.
Nav maznozīmīgs arī fakts, ka tad būtu jāsakārto likumdošana, lai būtu iespējams identificēt nekustamo īpašumu vai tā objektu. Lai novērstu šo trūkumu, ir jāpanāk viennozīmīga īpašuma identifikācija pašā darījuma aktā.
Nereti par darījuma vērtību uzrādītā summa neatbilst faktiskajai – pārsvarā nodeva tiek maksāta mazākā apmērā, nekā vajadzētu. Saldus domes juridiskās nodaļas vadītāja Dace Vārna skaidro: "Šo situāciju varētu ievērojami uzlabot, pirms īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā prasot sertificēta vērtētāja izziņu. Šāda pieeja dotu ievērojamu ieņēmumu pieaugumu. Bez tam šādai kārtībai nevajadzētu skart mazturīgos iedzīvotājus, jo īpašuma vērtējumu pasūtīs tā jaunais ieguvējs uz sava rēķina."
D. Konuševskis turpina: "Kā vēl viens pozitīvs faktors ir jāmin ārvalstu investoru uzticības palielināšanās, jo patlaban arī ārzemniekiem tiek piedāvāts norādīt fiktīvu cenu nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumā, kura ir ievērojami zemāka par īpašuma tirgus cenu. Tas investoriem rada iespaidu, ka Latvijā katrs var rīkoties kā grib, bet valsts nespēj situāciju kontrolēt."
Ekonomiskā krīze Latvijā nebūs mūžīga un nekustamo īpašumu cenas šobrīd ir ļoti zemas. Tas piesaista cilvēkus, kam ir brīvi naudas līdzekļi. Viņi gaida brīdi, kad sākt īpašumu uzpirkšanu, lai pēc ekonomikas stabilizācijas kļūtu vēl bagātāki. Papildu nodoklis un jaunā sistēma, ja tādu izdosies ieviest, varētu papildināt pašvaldību budžetu un Valsts kasi, nenodarot pāri cilvēkiem, kam jau tā ir grūti šo laiku pārdzīvot.
***
TAGADĒJĀS LIKMES
Nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmērs tiek aprēķināts procentos no īpašuma vērtības, un tās likmes par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā ir šādas:
bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem, nostiprinot īpašuma tiesības saskaņā ar atsavinājumu vai dāvinājumu – 0,5% no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā Ls 1000;
citām fiziskām un juridiskām personām īpašuma atsavinājuma gadījumā – 2% no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā Ls 30 000;
citām fiziskajām un juridiskajām personām īpašuma dāvinājuma gadījumā – 3% no nekustamā īpašuma vērtības (latos), bet ne vairāk kā Ls 50 000.
Informācijas avots:
http://www.nra.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/18687-didzis-konusevskis-nekustamo-ipasumu-nodokli-jagroza.htm
