"De facto": Kamēr valsts iestādēm būvē jaunas ēkas, vecās stāv tukšas un rada zaudējumus valstij
"De facto": Kamēr valsts iestādēm būvē jaunas ēkas, vecās stāv tukšas un rada zaudējumus valstij
Liela daļa valsts īpašumā esošo ēku stāv tukšas un to uzturēšana rada vien zaudējumus, turklāt atsevišķos gadījumos, piemēram, savulaik ar Iekšlietu ministrijas izmantotajām ēkām, pēc jauno uzcelšanas tā arī nav bijuši plāni, ko darīt ar vecajām telpām, kā rezultātā tās pašā Rīgas centrā bez apkures un elektrības stāv tukšas. Par to ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
No VAS "Valsts Nekustamie Īpašumi" (VNĪ) pārvaldītājām platībām aptuveni 40% patlaban stāv tukšas un tām nomniekus nav izdevies piesaistīt. Galvaspilsētā vien tādas ir aptuveni 50 mājas, turklāt daudzas no tām pašā Rīgas centrā - Aspazijas bulvāris 7, Aspazijas bulvāris 20, Meierovica bulvāris 14, Smilšu iela 12 un Smilšu iela 1/3, no kuras paveras skats uz Doma laukumu.
No Iekšlietu ministrijas VNĪ mantojuši vairākas ēkas. Ne tikai Raiņa, bet arī Aspazijas bulvārī. Tagad valstij jādomā arī, ko darīt ar tā saukto stūra māju - ēku Brīvības un Stabu ielas krustojumā, kur savulaik mitinājās Valsts policija. Nama uzturēšana gadā valstij piederošajam uzņēmumam izmaksājot 6700 latu. Pamazām aukstumā bojā iet arī nams Kronvalda bulvārī 6. Pagājušā gadsimta sākumā celtā, lepnā ēka gan neizmaksājot daudz - tikai 1500 latu gadā.
Valsts īpašumā ir arī 27 ēku komplekss Miera ielā. Vēl pirms gada šeit bija tabakas ražotne, taču nu valstij piederošās rūpnīcas ēkas stāv tukšas. Tajā savulaik ielikti jauni logi un radiatori, nomainīta santehnika, taču elektrība un apkure atslēgta. Rezultātā mitrums un aukstums dara savu - arī šeit jau drīz būs nepieciešams vismaz kosmētiskais remonts. Par šī īpašumu uzturēšanu gadā valsts uzņēmums tērē 42 000 latu.
Šī gan ir tikai daļa no īpašumiem, par kuru uzturēšanu valstij piederošā sabiedrība maksā, bet kurus neviens neizmanto, norāda "De facto". Cik daudz latu aiziet tukšo ēku uzturēšanai, VNĪ atteicās skaidrot, minot vien trīs ēku uzturēšanas izmaksas. VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars gan atzīst, ka telpu noslodze varēja būt lielāka: "40% brīvo telpu ir par daudz, un tas nebūtu tas rādītājs, uz ko tiekties. Sagaidīt, ka pilnīgi visas telpas tiktu iznomātas, tas, pirmkārt, ir nereāli." Komisars skaidro, ka tik daudz tukšu īpašumu esot gan ekonomiskā situācijas, gan arī valsts iestāžu darbinieku skaita samazināšanas dēļ. "Pagaidām mēs esam vēl spējuši strādāt ar nelielu peļņu, kā būs šogad, to redzēsim gada beigās," sacīja Komisars.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=29.11.2010
