Db viedoklis: Teju vai svēta lieta – izdomāt vēl kādu pavisam jaunu nodevu
Dienas Bizness, 2013. gada 5. decembris
Pēc 21. novembrī piedzīvotās Zolitūdes traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, boja gājā 54 cilvēki, bija skaidrs, ka nenopietna attieksme pret būvniecības procesiem Latvijā, kāda tā bijusi līdz šim, ilgi vairs nevar turpināties.
Nenoliedzami atzīstams ir Ekonomikas ministrijas darbs, ka iespējamos grozījumus ar būvniecību saistītajā normatīvajā regulējumā ir piedāvājusi visnotaļ operatīvi, negaidot, piemēram, nākamo gadu, jaunās valdības izveidi un apstiprināšanu vai pat Saeimas vēlēšanas. Par katru no ministrijas piedāvātajiem soļiem var diskutēt, analizējot plusus un mīnusus, taču jāatzīst, ka viens no tiem ir pamatīgi mulsinošs. Proti, tiek piedāvāts ieviest obligāto būvuzņēmēja nodevu 0,5% apmērā no projekta izmaksām, iegūtos līdzekļus novirzot būvzinātnes un būvniecības kvalitātes sistēmu attīstībai. Jāteic, kā ir – smalks veids, kā sameklēt vēl vienu avotu valsts budžeta ienākumu daļas palielināšanai.
Vispirms jau jārēķinās, ka šāds īpašais nozares nodoklis sadārdzinās būvprojektu izmaksas, jo tas tiks iekļauts oficiālajās darbu tāmēs. Protams, jau minētās traģēdijas kontekstā ir vairākkārt uzsvērts, ka ātra, laba un lēta būvniecība vienlaicīgi nemēdz būt, taču jāņem vērā, ka minētais sadārdzinājums nekādi neveicinās būves kvalitātes uzlabošanos. Jā, tiek minēts, ka šādas nodevas veidā iekasētā nauda tikšot novirzīta būvzinātnes un būvniecības kvalitātes sistēmu attīstībai. Tomēr būtu jāņem vērā viens otrs Latvijas reālās dzīves aspekts. Piemēram, savulaik, kad Latvijā tika ieviests akcīzes nodoklis degvielai, politiķi apgalvoja, ka šā maksājuma veidā iegūtā nauda tikšot novirzīta ceļu sakārtošanai valstī, un pat izveidoja speciālu autoceļu fondu. Kā zināms, jau daudzus gadus šāds fonds nepastāv, arī finansējuma apjoms ceļiem nav pietiekams. Tātad pastāv nopietnas bažas, ka nākotnē no būvniekiem iekasētā nauda līdz zinātniekiem tā arī nenonāks. Protams, ir iespējams vēl pavisam cits scenārijs. Redz nevar izslēgt, ka, iekasējot 0,5% no būvprojektu kopējās summas, šādi savāktā nauda tiešām tiks iedota zinātniekiem, attiecīgi samazinot zinātnes attīstībai paredzēto valsts budžeta finansējumu. Ja būvniecības nozarei būs daudz pasūtījumu, arī zinātnei nauda iznāks. Tomēr pavisam cita situācija var izveidoties, ja konkrētajā gadā būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem pasūtījumu būs maz - iznāk, ka tādā gadījumā arī zinātne finansējuma veidā saņems vēl mazāk nekā parasti.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka iecerei par 0,5% nodokļa iekasēšanu no katra būvobjekta nav faktiski nekādas saistības ar visām tām problēmām, kas atklājas un droši vien vēl turpinās atklāties saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Vēl jo vairāk – varam sagaidīt, ka viens otrs pasūtītājs mēģinās atrast veidus, kā samazināt citām vajadzībām paredzētās izmaksas, lai ieekonomētu līdzekļus nodokļa samaksai. Un vēl... Kopumā uzņēmējdarbības nozaru ir visai daudz – kāpēc gan katrai no tām nepiemērot kādu īpašu nodoklīti?!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-teju-vai-sveta-lieta-izdomat-vel-kadu-pavisam-jaunu-nodevu-406224
