Darījumi ar lielajiem objektiem buksē, lētāki dzīvokļi aiziet griezdamies

Darījumi ar lielajiem objektiem buksē, lētāki dzīvokļi aiziet griezdamies

Ingrīda Drazdovska, 2015. gada 8. septembris

Pašmāju nekustamā īpašuma tirgū pašlaik toni nosaka vietējais pircējs. Lielākiem objektiem trūkst investoru un attīstītāju

Tā, vērtējot šā gada pārdošanas rezultātus un atlikušos īpašumus, izsakās DB aptaujātie banku grupu specializēto nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji.

Starp Ektornet 28 vēl nepārdotajiem īpašumiem pārsvarā ir zemes gabali, tostarp Rīgas centrā. «Šo īpašumu vienojošais elements ir tas, ka tie visi gaida attīstītāju. Respektīvi, cilvēku, kompāniju gan ar prasmēm, gan kapitālu, lai varētu izveidot produktu, kas būtu interesants gala patērētājam – biznesam vai iedzīvotājiem (biroju, dzīvokļu māju). Šobrīd šī nozare ir palikusi pavisam maza – ir maz spēlētāju, nepietiek kapitāla. Protams, darījumi notiek arī šajā īpašumu kategorijā, taču īpašumu skaits piedāvājumā pret tirgus aktivitāti ir visai liels,» raksturo SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Kopumā investoru interesei ir tendence palielināties, taču tā ir koncentrēta segmentā, kurā pārstāvēti t.s. naudas plūsmas objekti.

Samērā daudz zemes gabalu – aptuveni trešdaļa no visiem īpašumiem – ir a/s Reverta. «Līdz šim neviena banka nekreditēja zemes gabalu iegādi. Zemes gabals ir pirkums, ko cilvēks izdara brīdī, kad saprot, ka tas viņam ir vajadzīgs, ka to var atļauties, kad viņš redz pozitīvi nākotnes perspektīvu saistībā ar to, redz pozitīvu virzību savās finansēs, tic valsts ekonomikai. Tieši šogad cilvēki tos ir sākuši pirkt vairāk. Iepriekš vairāk izvēlējās īpašumus, ko uzreiz ir iespējams lietot. Savukārt attiecībā uz lielākiem investīciju projektiem jāteic, ka pārdošanas rādītāji atšķiras no pagājušā gada datiem – pērk mazāk,» papildina a/s Reverta valdes loceklis Edgars Miļūns.

Viņu dara bažīgu tendences, ka nenotiek darījumi ar lielajiem, dārgajiem objektiem. Tie ir investīciju projekti, kuru cena ir ap vienu miljonu eiro un vairāk.

Aptaujātie visi kā viens īpaši izceļ vietējo pircēju aktivitāti. Tiesa, pārsvarā tā ir koncentrēta ekonomiskajā mājokļu segmentā. Zināmu artavu ir devusi valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm, saka A. Kovaļčuks. Rīgā īpaši pieprasīti ir dzīvokļi tā sauktajās padomju laika mājās vērtībā līdz 40 tūkst. eiro, kā arī divu vai triju istabu dzīvokļi jaunajos projektos, raksturo Ģ. Zālītis.

Visu rakstu Darījumi ar lielajiem objektiem buksē,  lētāki dzīvokļi aiziet griezdamies lasiet 8. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/darijumi-ar-lielajiem-objektiem-bukse-letaki-dzivokli-aiziet-griezdamies-437711