Būvuzņēmēji pret apakšniekiem izturas kā pret lopiem
Būvniecībā ģenerāluzņēmējs ir tas, kurš teorētiski par visu atbild, visu kontrolē un vienlaikus pats tikpat labi neko nebūvē. Ģenerāluzņēmējs var būt viens īpašnieks, bariņš juristu un grāmatvežu.
Maxima traģēdija rāda, ka šajā kārtībā kaut kas ir aplami, jo apakšfirmas strādā pa roku galam – kā nu prot un kā nu tām maksā.
Bet maksā slikti, jo, ietaupot uz katru skrūvi un katru algu, lielāka paliek ģenerāļa vai pasūtītāja daļa. Atkarībā no tā, kurš ar ko vienojies par «optimizāciju». Un tieši tāpat taupa apakšnieku vadība. Maxima kopumā bija piesaistīti 22 apakšnieki. To, ka daudzi strādājuši pavirši, pirmais sāka stāstīt strādnieks Aigars Ķūrēns. Apakšuzņēmējs viņu atradis caur nespecializētu sludinājumu portālu. Algā piedāvājis kapeikas – vēlāk samaksu drusku pacēlis. Rīģipša likšana principā notiek ātri, taču ne šajā objektā, jo starpsienu konstrukcijas bijušas šķības un greizas. Kad objektā uzradusies Valsts darba inspekcija, puse celtnieku aizmukuši, jo strādāja nelegāli. Nu kāda tur var būt kvalitāte.
Latvijas būvniecībā visi cenšas apčakarēt visus un parasti lielākais cietējs ir tas pēdējais posms. To Neatkarīgajai ilustrē viens no nozarē strādājušajiem, tajā skaitā arī saistībā ar nelaimīgo Zolitūdes objektu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/107280-buvuznemeji-pret-apaksniekiem-izturas-ka-pret-lopiem.htm
