Būvniecības nozarē kritums
Būvniecības nozarei 2021.gads iesācies ar izaugsmes mazināšanos. Būvniecības produkcijas apjomi 1.ceturksnī saruka par 12,4% pēc neizlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar 2020.gada 1.ceturksni, informē Ekonomikas ministrija.
Produkcijas apjomi šī gada. 1.ceturksnī bija 2019.gada 1.ceturkšņa līmenī. Kritumu var skaidrot gan ar bāzes efektu (būvniecībai labvēlīgo netipiski silto 2020.gada ziemu), gan arī koronavīrusa ierobežojumu un ārkārtas situācijas radītajiem preču aprites apgrūtinājumiem u.c.
2020.gada 1.ceturksnī saruka visu nozares pamatkategoriju apjomi. Specializēto būvdarbu sarukums bija vismazākais. Ēku būvniecība, kas iepriekš bija straujāk augošā nozares pamatkategorija, samazinājās visvairāk.
Ēku būvniecības apjomi 2021.gada 1.ceturksnī saruka par 16,6%, salīdzinot ar 2020.gada 1.ceturksni. To galvenokārt noteica nedzīvojamo ēku segmenta samazinājums. Savukārt dzīvojamo māju segmentā samazinājumu izsauca privātmāju būvniecības krass kritums, kuru divu un vairāku dzīvokļu māju apjomu pieaugums nespēja kompensēt.
Inženierbūvniecības samazinājums šī gada 1.ceturksnī gada griezumā bija mazāks, šīs pamatkategorijas apjomi saruka par 11,6%. Vienīgi ceļu un dzelzceļu būvniecība turpināja attīstīties, pieaugot par 17,2%. Gan pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā, gan pārējā inženierbūvniecībā vērojama negatīva attīstība.
Specializēto būvdarbu apjomu samazinājums ietekmējis mazākā apmērā - 2021.gada 1.ceturksnī tie bija par 6% mazāki, salīdzinot ar 2020.gada atbilstošo periodu. Samazinājums skāra gandrīz visus pamatkategorijas segmentus, izņemot citus specializētos būvdarbus, kur vērojams neliels pieaugums.
2021.gada 1.ceturksnī tika izsniegtas 1005 būvatļaujas, kuru skaits bija par 11,1% mazāks kā 2020.gada atbilstošajā periodā. Paredzamā platība ir samazinājusies straujāk, šajā periodā sarukums ir 17,8%.
Lai arī turpinās koronavīrusa ilgstoša, negatīva ietekme uz ekonomikas rādītājiem, var izteikt piesardzīgas prognozes, ka šī gada laikā būvniecība varētu atgriezties uz izaugsmes ceļa, norāda EM.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/koka-buvem-vajag-valsts-politikas-vilcejspeju-501807
