Būvniecības nozarē - klasiska pārkaršana
Šogad būvniecības apjomi salīdzinājumā ar 2017. gadu ir kāpuši par aptuveni 40%
Līdz ar darbaspēka trūkumu tas ir radījis zināmu pārkaršanas risku tirgū, vienlaikus kombinējoties ar bažām, vai un cik lielo būvobjektu būs tuvākajā nākotnē. Tāds ir vairāku DB aptaujāto būvkopmāniju skatījums uz pašreizējo situāciju nozarē. Kā galvenā problēma tiek pieminēts darbaroku trūkums, bet kā risinājums iespējamai pārkaršanai tiek uzsvērta nepieciešamība paaugstināt produktivitāti, strādāt gudrāk.
Būvkompānijas Arčers valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis teic: «Būvniecības nozarē jau vismaz gadu notiek tas, ko klasiski saprot ar pārkaršanu – ar nozares resursiem, galvenokārt darbaspēka trūkuma dēļ, nav iespējams saražot jeb uzbūvēt tādu apjomu, kādu gaida pieprasījuma puse. Tādēļ ir strauji augušas izmaksas un būvniecības procesa organizēšana ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka. Tās ir tiešas sekas valsts vadītāju darbībām vai bezdarbībai, par ko nozare brīdināja jau 2014. gadā, – beidzoties ES fondu finansējumam, divu gadu laikā piedzīvojām nopietnu apjoma kritumu un izrietoši darbaspēka emigrāciju.»
Par strauju izmaksu kāpumu liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Saskaņā ar tiem, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,4%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 9,1%, būvmateriālu cenas – par 3,2%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,1%. Kā redzams, lielākais īpatsvars izmaksu kāpumā ir tieši algu sadaļā. Tas rada galvassāpes ne tikai pasūtītājiem, bet arī pašiem būvniekiem. J. Markulis skaidro: «Lielo būvniecības objektu segmentā, kur pasūtītājs ir valsts un pašvaldības vai privātais sektors, problēmas rada iepriekš neobjektīvi novērtētais izmaksu pieaugums – pieejamais finansējums lielajiem projektiem šobrīd nav pietiekams. Laikā, kad būvniecības nozarē bija kritums, pasūtītāji atradās projektu plānošanas stadijā, būvniecību atliekot uz šo brīdi. Līdz ar to varētu būt, ka daļa plānoto objektu tiks īstenoti vēlāk, ja to ļauj attīstības plāni vai normatīvais regulējums. Vidējo un mazo objektu segmentā problēmas tuvākajā laikā varētu radīt tas, ka esošās būvniecības izmaksas ir pārāk augstas, lai projektu attīstītāji redzētu investīciju atdevi. To nākamajā gadā pastiprinās augošā patērētāju piesardzība – paredzot tirgus vērtībai neatbilstošas izmaksas, mazināsies patēriņš un tirgus aktivitāte varētu sarukt.» Tas vistiešākajā mērā negatīvi ietekmēs ekonomiskās klases dzīvokļu segmentu, kuru nekustamo īpašumu attīstītāji nebūs ieinteresēti izvērst, kas tikai samazinās mājokļu pieejamību galvaspilsētā, tādējādi apdraudot jau tā trauslo «darbaroku» migrāciju no laukiem uz Rīgu.
Tajā pašā laikā būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš algu kāpumu saista arī ar nozarē notiekošo ēnu ekonomikas mazināšanos un legalizāciju: «Gan pateicoties pašas nozares iniciatīvai, gan arvien pieaugošā darbaspēka deficīta dēļ, algu legalizēšana beidzot no vārdiem ir nonākusi pie reāliem darbiem. Tas, protams, paaugstina darbaspēka izmaksas, taču mēs to vērtējam pozitīvi – legāls, atbilstošs atalgojums mazinās speciālistu aizplūšanu uz ārvalstīm. Vienlaikus ar algu legalizāciju būvniecības procesā iesaistītie uzņēmumi šobrīd no stratēģijas «izdzīvot» pārorientējās uz stratēģiju «gribu pelnīt», un arī to vērtējam kā pozitīvu tendenci nozarē, jo tikai pelnoši uzņēmumi spēj ieguldīt attīstībā, jaunās iekārtās, darbinieku kvalifikācijas celšanā. Nozares izaicinājums tuvākajos gados ir visas šīs pieaugošās izmaksas līdzsvarot ar darba efektivitātes kāpināšanu, lai mēs strādātu ne tikai dārgāk, bet arī gudrāk, ātrāk, precīzāk.»
Visu rakstu Jūtama zināma nervozitāte lasiet 18. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/buvniecibas-nozare-klasiska-parkarsana-482408
