Būvniecības nozarē 1.februārī gaidāmi būtiski satricinājumi
Ar jauno Būvniecības likumu saistītā normatīvo aktu pakete ir izstrādāta lielā steigā, dokumentos ir daudz nepilnību un aplamību, tāpēc pēc 1.februāra, kad Būvniecības likumam un to pavadošajiem normatīvajiem aktiem jāstājas spēkā, būvniecības nozarē var sākties haoss, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.
Pats galvenais, ko pasaka jaunais likums, ir tas, ka būs pilnīgi jauni būvnoteikumi un būs vesela virkne jaunu būvnormatīvu, skaidroja Ozoliņš. Vecie būvnoteikumi, kas reglamentē procesu un attiecības starp būvniecības procesa dalībniekiem, zaudē spēku 31.janvārī, un 1.februārī stāsies spēkā jauni, savukārt būvnormatīvi, kas reglamentē to, kādai jābūt būvei, zaudē spēku 30.jūnijā, un 1.jūlijā stājas spēkā jaunie. To projekti vēl nav pieejami, norādīja Ozoliņš.
"Likums ir pieņemts pērn jūlijā, stājas spēkā 1.februārī. To, ka arī būvnoteikumiem jāstājas spēkā 1.februārī, zināja visi, diemžēl to izstrādes process bija ļoti noslēpumains. Normālā prakse ir tāda, ka nozares pārstāvji par likumdošanas aktu projektiem zina jau pietiekamu laiku iepriekš. Patlaban situācija ir tāda, ka publiskajā apritē pirmo reizi šie dokumenti parādījās 19.decembrī, tieši pirms Ziemassvētkiem, kad sākās garās brīvdienas. Domāju, ka tas bija diezgan liels šoks daudziem," skaidroja "Merka" valdes priekšsēdētājs.
Ozoliņš norādīja, ka būvniecības process no ieceres ierosināšanas līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā ir salīdzināms ar konveijeru un jebkurai normāla izmēra ēkai tas aizņem vismaz divus gadus. "Nav pieļaujama tāda situācija, kad attīstītāji, projektētāji, būvētāji, būvvaldes par jauniem noteikumiem uzzina aptuveni mēnesi vai pusotru pirms to spēkā stāšanās. Tas liecina par nepareizu rīcību un rada apdraudējumu nozarei," uzsvēra Ozoliņš.
Patlaban pieejamie normatīvo aktu projekti liecina par to, ka šie dokumenti ir izstrādāti ļoti lielā steigā un to kvalitāte ir visai apšaubāma, norādīja "Merka" valdes priekšsēdētājs.
"Varu minēt kādu piemēru. No 1.februāra visu tā saucamās 3.grupas ēku, kas ir lielākā daļa sabiedriski nozīmīgo ēku, būvuzraudzību var veikt tikai būvkomersanti. Tātad gadījumā, ja kādas sabiedriski nozīmīgas ēkas būvuzraudzību līdz šim veica speciālists, kas nebija komersants, bet pasūtītāja algots speciālists - un tāda ir lielākā daļa objektu -, tad šis speciālists 1.februārī vairs nevar likumīgi veikt savus pienākumus," skaidroja Ozoliņš.
Viņš piebilda, ka, lai valsts vai pašvaldība piesaistītu jaunu būvuzraugu-būvkomersantu, ir jārīko publiskais iepirkums, un tie ir vismaz divi mēneši. "Lai veiktu būvuzraudzību, ir jāizstrādā vesela virkne jaunu dokumentu, kuri ir saskaņā ar jaunajiem būvnoteikumiem, un arī šis process nav izdarāms vienā dienā. Tas ir process, kas prasa nedēļas, mēnesi, varbūt pat divus. Visā šajā laikā ir tāds kā vakuums - vienā dienā vecie noteikumi beidz darboties, nākamajā jaunie stājas spēkā. Kas notiks ar objektiem, kuros būvuzraudzību vairs nevarēs veikt noteikumiem atbilstošā kārtībā, nav skaidrs," sacīja Ozoliņš.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/109843-buvniecibas-nozare-1-februari-gaidami-butiski-satricinajumi.htm
