Bankas izdara spiedienu uz vērtētājiem
Romāns Golubevs 10.2007
Latvijas vērtētāju kopējais darba apjoms pēdējā pusgada laikā ir samazinājies gandrīz par ceturtdaļu. Šādu skaitli ekspresintervijā katalogam „m2” minēja Latvijas Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas vadītājs Vilis Žuromskis. Pēc viņa vārdiem, šodien vērtējumos norādītā dzīvokļu vērtība vairumā gadījumu nepārsniedz 60% no cenas, kas figurē pārdošanas piedāvājumos.
Tas, ka grūti laiki tagad sākušies ne tikai mākleriem, bet arī vērtētājiem, nav noslēpums. Iemesls tam ir tas, ka lielākās daļas šo profesiju pārstāvju bizness ir ļoti cieši saistīts ar banku sfēru. Ja precīzāk – ar hipotēkas kredītu izsniegšanu. Viena no prasībām to saņemšanai ir objekta novērtējuma iesniegšana. Ar to tad arī nodarbojas vērtētāji. Taču aizvien stingrāki aizdevumu saņemšanas nosacījumi un jau pusgadu ilgstošā „cenu korekcija” ir novedusi pie tā, ka darījumu apjoms ir samazinājies. Tā rezultātā ir samazinājies arī novērtējumu pieprasījumu skaits. Kā sarunā ar „m2” atzina Vilis Žuromskis, atsevišķu novērtētāju kompāniju noslodze ir samazinājusies par aptuveni 25%.
Tiesa, neraugoties uz pašreizējās tirgus situācijas pirmo upuru parādīšanos, piemēram, biznesa novērtēšanas virzienu ir iesaldējusi kompānija „Aplēse”, Latvijas Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas vadītājs stāvokli nedramatizē. „Tām mazajām kompānijām, kas specializējas uz dzīvokļu vērtējumiem, kas nepieciešami iesniegšanai bankām, bez šaubām, ir radušās zināmas problēmas. Taču tām, kas nodarbojās ne tikai ar novērtēšanu, bet strādāja arī citos nekustamo īpašumu sektoros, klājas labi. Šo tēzi apstiprina arī mana kompānija (Eiroeksperts – m2): pašreiz darba līmenis mums ir tāds pat, kāds tas bija pavasarī. Bet jūlija un augusta kritumam bija sezonāls raksturs”, - paskaidroja mūsu sarunas biedrs.
Pēc viņa vārdiem noturēties virs ūdens plaša profila novērtētājiem ļauj ekonomikas komerciālā un rūpnieciskā sektoru aktivitāte. Tajos strādājošās kompānijas apvienojas, dalās, izklīst, kaut kur pārceļas, paplašina nepieciešamās biroju vai ražošanas telpas... Tas uztur augstu pasūtījumu līmeni. „Mani pašreizējā situācija absolūti nebiedē”, - atzīmē Valdis Žuromskis. Pēc mūsu lūguma precizēja – nebaida kā kompānijas „Eiroeksperts” īpašnieku. Taču kā Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas vadītāju viņu mulsina tas, kas bankas turpina padarīt stingrākus cesijas līguma nosacījumus. Atgādināsim, ka saskaņā ar šo dokumentu, kuru bija spiesti parakstīt aptuveni 90% visu Latvijas vērtēšanas biznesa pārstāvju, novērtētājam, ja aizdevuma ņēmējam rodas problēmas, ir vai nu pašam jāizpērk no bankas dzīvoklis par novērtējumā norādīto cenu, vai arī jāpārdod tas izsolē.
Ja agrāk vērtētāji parasti norādīja 70% no dzīvokļu tirgus vērtības, tad tagad, ņemot vērā banku pieaugošo spiedienu un situācijas nenoteiktību, ne vairāk par 55-60%. Novērtējuma atskaitē bankas prasa norādīt piespiedu pārdošanas vai ātrās realizācijas cenu (t.i., to, par kuru nekustamais īpašums tiks pārdots aptuveni 2 nedēļu laikā – m2). Taču šāds jēdziens nav atrunāts nevienā starptautiskajā novērtēšanas standartā. Vietējās bankas šādu nosacījumu ir pašas izdomājušas un iekļāvušas cesijas līgumos. Taču viņām ir jāsaprot, ka stingrāks cesijas līgums nevar kļūt viņām par burvju nūjiņu. Ja novērtētājs dzīvokļiem nosaka nepamatoti augstu cenu, tas ir jāfiksē, jāiesniedz izskatīšanai mūsu ekspertu komisijai un, ja pārkāpuma fakts apstiprināsies, tad mēs arī sodīsim vainīgos. Realitātē pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši tikai divi gadījumi, kad bankas ir griezušās pie mums ar lūgumu izskatīt novērtējuma atbilstību. Kāpēc tik maz, ja novērtētāji strādājot slikti? Tomēr pagaidām mēs paši atklājam pārkāpējus. Kā? Novērtētāju ikgadējās sertifikācijas gaitā mēs pārbaudām viņu darbus. Pēdējā gadā esam anulējuši sertifikātu trim cilvēkiem. Tas nozīmē, ka mūsu paškontroles sistēma darbojas. Kāpēc tad bankām joprojām censties pievilkt ciešāk skrūves?” – ir neizpratnē Vilis Žuromskis. Varbūt no kaut kā baidās?
Iespraudums
Vilis Žuromskis, Latvijas Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas vadītājs: - Pat visvētrainākā cenu kāpuma gados bankas domāja par savas naudas drošību. Visas runas par 100% vai 105% hipotekārajiem kredītiem bija ne vairāk kā reklāmas triks, jo nauda tika izsniegta pamatojoties uz objekta novērtējuma vērtību. Bet tā bija par 30% mazāka nekā tirgus vērtība. Tādēļ patiesībā hipotēkas kredīta lielums nekad nepārsniedza 75-80% no objekta tirgus vērtības.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
