Bankām jāsolidarizējas ar tautu
Bankām jāsolidarizējas ar tautu
Juris Paiders
12.03.2009
Finanšu ministrija, meklējot iespēju samazināt budžeta izdevumus par 700 miljoniem, ierosina pārtraukt iemaksas 2. līmeņa pensiju fondos vispār. Beidzot! Beidzot politiķi ir apjēguši, ka pensiju uzkrājumi privātā vadībā nevis vairojas, bet tiek nokurināti starptautisko fondu tirgu spekulācijās.
Pieņemsim, ka jums mājās ir jāizdara kāds darbs. Jums ir no seniem laikiem pazīstams meistars, kurš strādā lēni, neizmanto jaunākās metodes, taču darbu padara. Tad pie jums ierodas jauns un agresīvs cilvēks, kurš piedāvā šo darbu izdarīt ātrāk, labāk un jums izdevīgāk. Vaau!!! Mēs pateiksim vecajam meistaram paldies un dosim zaļo gaismu jaunajam. Tad jaunais ķeras pie darba un taisa dieva zīmes. Kvalitātes nekādas. Defekts pēc defekta. Taču ik reizi, kad aizrādāt brāķdarim par kvalitāti, tas dievojas, ka ar laiku viss tiks novērsts, kvalitāte drīz uzlabosies, ka ilgtermiņā – 30 gados – viņa pakalpojumi būs vēl izdevīgāki nekā vecā meistara darbs, ka neveiksmēs ir vainīgs nevis viņš, bet Džordžs Bušs un Pamela Andersone.
Ikviens normāls cilvēks momentā patriektu šādu mākoņu stūmēju. Tā rīkotos normāli ļaudis, bet latvieši ir apbrīnojami pacietīgi. Jo viss teiktais ir līdzīgs tam, kā pensiju 2. līmeņa nauda tika uzticēta pārvaldījumā komercbankām un kā tika aizliegts pensijas pārvaldīt Valsts kasei. Lūk, privātais strādāšot efektīvāk. Kā tas notika?
2001.–2007. gadā Valsts kase pārvaldīja valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, veicot ieguldījumus zema riska finanšu instrumentos un ievērojot ieguldījumu diversifikācijas principu, kā arī nodrošinot atbilstošu ieguldījumu likviditāti.
No 2003. gada arī privāto fondu pārvaldītāji uzsāka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu. Valsts kases ieguldījumu plāns bija konservatīvs un neparedzēja ieguldījumus komercsabiedrību akcijās, citos augsta riska finanšu ieguldījumos.
2005. gadā sākas straujš latu procentu likmju kāpums, kas radīja ievērojamu likviditātes iztrūkumu Latvijas starpbanku sektorā. Tā kā Valsts kases pārvaldītais valsts fondēto pensiju plāns bija ar vienu no visaugstākajiem ienesīgumiem, tad Ministru kabinets, pakļaujoties rupjam un nekaunīgam komercbanku spiedienam, atņēma Valsts kasei tiesības pārvaldīt valsts fondētās pensijas. Valsts kases ieguldījumu plāna portfelis bija jāatdod privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem.
2007. gadā, kad Valsts kase beidza pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmu, tai bija otrs ienesīgākais konservatīvo ieguldījumu plāns – plus 3,94% gadā.
Tiklīdz Valsts kase bija atbīdīta no pensiju shēmām, sākās izšķērdība un nesaimnieciskums. 2. līmeņa pensiju fondi sacentās, kurš uzrādīs lielāku negatīvo ienesīgumu. Pensiju kapitāls kusa kā ledus saulītē, bet alkatīgie pārvaldnieki pieprasīja palielināt naudas plūsmu uz šo naudas kurtuvi.
Pagājušā gada nogalē atjēdzās Lietuvas un Argentīnas valdības. Lietuva savu pensiju izšķērdētāju apetīti pamatīgi piegrieza. Savukārt Argentīna vispār aizliedza privātajiem afēristiem manipulēt ar pensiju fondiem un veica pensiju fondu nacionalizāciju. Tad banku lobiji aptvēra, ka kāds, kas nomainītu Ivaru Godmani, var arī pieprasīt atbildību par pensiju kapitāla nokurināšanu. Lielākā daļa pensiju fondu visatļautību izbeidza un no šā gada uzrāda pozitīvu ienesīgumu.
Tomēr, ja novērtējam vidējo ienesīgumu visos Latvijas 2. līmeņa pensiju fondos pret visu strādājošo skaitu (svērtais vidējais), tad pēdējos sešos mēnešos ienesīgums visos 2. līmeņa pensiju fondos kopā bija mīnus 8,5 procenti.
Vēl trakāk. No vairāk nekā miljona strādājošo, kuri ir iekļauti 2. līmeņa pensiju sistēmā, 890 tūkstošiem pensiju 2. līmeņa nauda bija tādā fondā, kuram pēdējā pusgada laikā ienesīgums bija negatīvs.
Ja ar pensiju naudu veiklie baņķieri nedarītu neko un tā stāvētu bez kustības, tad tās ienesīgums būtu 0 procentu. Ja šādi tiek manipulēts ar pensiju kapitālu, tad labāk šo naudu aizdot valstij vai nolikt depozītā Latvijas Bankā.
Ir tāds vārds \"pietiek\". Pietiek! Lai 80% privāto pensiju fondu pārvaldnieku vispirms gadus piecus ceļ savu kvalifikāciju un iemācās strādāt ar pozitīvu ienesīgumu. Tad jā! Tad sāksim debates par uzticības atgūšanu.
Savukārt klaigas par tiesiskās paļāvības sabradāšanu ir klaja demagoģija. Tiesiskā paļāvība tika atteikta visiem uzņēmumiem, grozot PVN, visiem valsts sektorā strādājošajiem ik pēc mēneša apcērpjot algas par piekto daļu. Visiem!!! Varbūt kādu neērtību krīzes laikā varētu izjust arī komercbankas. Tā būtu tikai tāda sīka solidaritātes izpausme ar tautu, lai kopīgi pārvarētu krīzi.
Informācijas avots:
http://www.nra.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/18609-bankam-jasolidarizejas-ar-tautu.htm
