Atgriežas uzticība kredītiem
Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle
SEB bankas izsniegto hipotēkas kredītu apjomi palielinās. Pagājušajā gadā nekustamo īpašumu iegādei un remontam mēnesī tika noformēti 90 aizdevumi, bet, noslēdzot 2012.gada pirmo astoņu mēnešu bilanci, var runāt par gandrīz 40 procentu lielu pieaugumu pieprasījumam pēc šī bankas produkta.
Savu pienesumu pozitīvajā dinamikā ir devuši arī pircēji no Krievijas un citām NVS valstīm, kuri vēlas iegādāties Latvijā nekustamos īpašumus, lai varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, un vēršas SEB bankā pēc pirkuma līdzfinansējuma.
Latvijas ekonomikā notiek pozitīvas pārmaiņas. Tas atspoguļojas ne tikai valsts oficiālajos statistiskas pārskatos. Arī SEB banka savā ikdienas darbā jūt stāvokļa pakāpeniskas uzlabošanās pazīmes. Viena no tādām pazīmēm ir pieprasījuma palielināšanās pēc kredītiem nekustamā īpašuma iegādei un remontam.
Protams, nav runas par hipotēkas bumu, tomēr dinamika pati par sevi ir pozitīva. Svarīgi ir tas, ka iedzīvotāju uzticēšanās hipotēkas kredītiem pieaug dabīgā un nevis mākslīgi stimulētā veidā. Valstī samazinās bezdarba rādītāji. Ne visiem uzreiz, tomēr pamazām algas tiek palielinātas, mainās cilvēku attieksme pret savām tuvākās nākotnes finanšu perspektīvām, un rodas zināma pārliecība par rītdienu. Lūk, rezultāts: 2011. gadā SEB banka izsniedza 1077 hipotēkas aizdevumus par 24,9 miljoniem latu (35,4 milj. eiro), 2012. gada pirmajos astoņos mēnešos SEB banka jau ir izsniegusi 1044 aizdevumus par kopumā 22,8 miljoniem latu (32,4 milj. eiro). Salīdzinot šos rādītājus, iegūst statistiku, ka 2012. gadā mūsu bankās ik mēnesi izsniegto kredītu vidējais skaits, salīdzinot ar 2011. gadu, ir pieaudzis par 39,5 procentiem, to kopējais apjoms — par 37,3 procentiem.
SEB bankas galvenie kredītņēmēji ir un paliek vietējie klienti, tas ir, Latvijas rezidenti. Taču kopš brīža, kad tika uzsākta uzturēšanās atļauju piešķiršana ārzemniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, sāk palielināties Krievijas, citu NVS valstu un arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem izsniegto kredītu apjoms. Šajā sakarā jāpiebilst, ka no mūsu puses nav rīkotas nekādas reklāmas kampaņas: ārzemnieki un viņus apkalpojošie mākleri paši vēršas SEB bankā ar jautājumiem par pirkuma iespējamo finansēšanu. Tas ir saistīts ar to, ka mūsu kreditēšanas pakalpojumi bieži vien ir pievilcīgāki un caurredzami. Iespēja par to pārliecināties ir bijusi jau turpat astoņiem desmitiem SEB bankas ārzemju klientu. Viņiem izsniegto aizdevumu dzīvokļu iegādei standarta likmes ir 3,5—5,5 procenti + Euribor robežās, bet komerciālo nekustamo īpašumu iegādei — 4—6,5 procenti + Euribor robežās.
Katrs kredītņēmējs, protams, tiek izvērtēts individuāli, tomēr, kopumā ņemot, likmes apmērs ir atkarīgs no personisko ienākumu līmeņa, nekustamā īpašuma, kas kļūs par ķīlas priekšmetu, likviditātes, kā arī no pircēja paša līdzdalības pirkumā. Jo labāka ir kredīta un ķīlas attiecība, jo pievilcīgāka būs likme. Ārzemniekiem kredītus mēs piedāvājam pat līdz 60% no objekta vērtības, vismaz 40% no pirkuma viņiem jāfinansē pašiem. Īpaši atzīmējama ir ārzemju klientu augstā, ja tā var teikt, kvalitāte: pēdējo divu gadu laikā mūsu bankas praksē ir bijuši tikai pāris atteikumu kredīta piešķiršanai. Bez tiem ir bijuši arī daži gadījumi, kad darījums nav noticis tādēļ, ka pircējs vai pārdevējs ir atteicies no darījuma.
Pats par sevi ārzemnieku pieprasījums pēc Latvijas nekustamajiem īpašumiem ir stabils. Pēdējo divu gadu laikā SEB bankas izsniegto kredītu ārzemniekiem vidējais apjoms ir aptuveni 45 000 latu (92 000 eiro). Lielākā daļa nerezidentu (62%) lūdza aizdevumus līdz 100 000 latiem (142 000 eiro). Salīdzinājumam var minēt, ka 73% Latvijas klientiem izsniegto hipotēkas kredītu nepārsniedz 25 000 latu. Tas ir saistīts ar vietējo un ārzemju pircēju tirgu precīzu segmentāciju. Latvijas iedzīvotāji dzīvokļus galvenokārt iegādājas sērijveida mājās, savukārt nerezidenti, kas vērsušies pie mums, hipotēkas kredītus ņem, lai iegādātos nekustamos īpašumus Jūrmalā. Tas parasti ir dzīvoklis kūrorta centrālajā daļā un, spriežot pēc mums iesniegtajiem pirkuma līgumiem, tas tiek pirkts par 2500—4500 eiro/m². Ievērojama daļa ārzemnieku pērk dzīvokļus Rīgas centrā. Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošajām ziņām vislielākais kredīts, ko esam izsnieguši mājokļa iegādei Latvijā, 2010. gadā bija 138 000 latu (196 500 eiro), 2011. gadā — 207 000 latu (294 500 eiro), bet 2012. gadā — 164 000 latu (375 500 eiro).
Pēdējo mēnešu laikā mūsu bankas speciālisti ir pamanījuši jaunu tendenci: pēc līdzfinansējumu vēršas Krievijas iedzīvotāji, kas vēlas nopirkt Latvijas nekustamo īpašumu tiesu izpildītāju vai maksātnespējas administratoru rīkotajās izsolēs. Ar dažiem šādiem klientiem mēs jau slēdzam hipotēkas līgumus. Runājot par izsolēm, mēs iesakām klientiem vērsties pie mums savlaicīgi, lai bankas speciālisti varētu novērtēt viņu ienākumus, novērtēt objektu vai pat, iespējams, izskatīt iesniegumu kredītu komitejā. Pozitīva lēmuma gadījumā klienti var doties uz izsoli ar mierīgu sirdi, precīzi zinot, ar kādu summu viņi drīkst rīkoties izsolē. Tālāk viss ir vienkārši: pēc izsoles nerezidents ierodas pie mums ar aktu, kurā ir norādīta nosolītā cena. Formalitāšu kārtošanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai ir vajadzīgs apmēram mēnesis. Tiesa, atkarībā no īpašuma juridiskā stāvokļa un tajā iesaistīto pušu skaita šī procedūra var arī ievilkties.
Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka pēdējo divu gadu laikā kredītus noformējušie nerezidenti ir ļoti disciplinēti maksātāji. Kredītu viņi parasti ņem uz 10—15 gadiem. Ja tie ir augstākā līmeņa menedžeri vai algoti speciālisti, kuriem ir labi ienākumi, viņi cenšas nomaksāt kredītu pirms termiņa. Savukārt individuālie komersanti un finanšu sektora pārstāvji maksājumus veic, stingri ievērojot grafiku pat tad, ja viņu rīcībā ir kredīta dzēšanai nepieciešamie līdzekļi. Tas izskaidrojams ar to, ka viņiem ir daudz izdevīgāk šo naudu noguldīt depozīta kontos Krievijā, jo to procentu likmes ir ievērojami augstākas par mūsu piedāvāto hipotēkas kredītu likmēm.
Latvijas mākleru zināšanai
SEB bankas prakse, izskatot NVS valstu pilsoņu iesniegumus par hipotēkas kredīta piešķiršanu nekustamo īpašumu iegādei Latvijā:
1. SEB banka finansē līdz 60 procentiem no kopējās pirkuma summas.
2. Kredīta saņēmējam ir jānodrošina finanšu ķīla — depozīts trīs kredīta mēneša maksājumu apmērā ne mazāk kā uz pieciem gadiem.
3. Jāiesniedz šādi dokumenti:
· aizpildīts kredīta pieprasījuma iesniegums;
· kredītņēmēja pase, viņa laulātā(-ās) pase, laulību līgums (ja tāds ir noslēgts);
· ienākumus apstiprinoši dokumenti;
— izziņa no mītnes valsts nodokļu dienesta par personas ienākumiem;
— bankas konta izraksts par pēdējiem 12 mēnešiem.
Vajadzības gadījumā banka var pieprasīt papildu dokumentus, kas apstiprina ienākumus:
— gada ienākumu deklarāciju;
— izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par apdrošinātās personas veiktajiem maksājumiem;
— citus dokumentus atkarībā no konkrētās situācijas.
Ja ar iesniegtajiem dokumentiem pietiek, lai izpildītu kredīta izsniegšanas noteikumus, nav nepieciešams iesniegt dokumentus, kas apstiprina laulātā(-ās) ienākumus.
4. Par kredīta noformēšanu tiek iekasēti 1,5% no izsniegtās hipotēkas summas.
5. Darījuma konta (tā ir darījuma drošas kārtošanas papildu garantija) atvēršana — 0,5% no izsniegtās hipotēkas summas, bet ne vairāk par 150 latiem.
6. Iesnieguma izskatīšanai SEB bankas Kredītu komitejā var būt nepieciešams pirkuma objekta novērtējums. Ja runa ir par dzīvokļa iegādi, tas izmaksā 50—60 latus, ja par māju — 100—120 latus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2355
