Ārzemnieki atklāj sev Liepāju
Andrejs Ostrovskis, kompānijas All Invest Real Estate valdes loceklis.
Liepājā nekustamos īpašumus aizvien aktīvāk ir sākuši iegādāties mūsu kaimiņvalstu — Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas — pilsoņi. Atšķirībā no tradicionālajiem pircējiem no Krievijas un Baltkrievijas, kuri izvēlas Rīgu vai Jūrmalu, šie pircēji netiecas iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA).
Lielākā daļa pērk nedārgus dzīvokļus, mājas, lai tajās varētu atpūsties piejūras pilsētā, kas ir slavena ar savu pludmali, piekrastes joslu un tīro gaisu. Papildu bonuss darījumam NVS valstu pilsoņiem ir iespēja saņemt Latvijas ieceļošanas vīzu, ievērojot atvieglotus noteikumus.
Pēdējos četrarpus gados viens no svarīgiem argumentiem, kāpēc tika iegādāts nekustamais īpašums Rīgā, tās apkārtnē un Jūrmalā, bija iespēja iegūt TUA. Liepāju šādi pircēji nebija īpaši lutinājuši. No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošajām ziņām izriet, ka 2015.gada sākumā nerezedenti, kas saņēmuši TUA, ir iegādājušies tikai 13 īpašumus, no kuriem 10 iegādāti 2014.gadā. Šāda statistika lielā mērā ir izskaidrojama ar to, ka Liepājā nav dārgu īpašumu, kas vienlaikus būtu arī likvīdi. Gribu atgādināt, ka iepriekš pretendēt uz TUA piešķiršanu varēja, ja iegādātā nekustamā īpašuma vērtība bija vismaz 142 000 eiro, tagad – 250 000 eiro. Liepājas māju un dzīvokļu reālās cenas ir krietni zemākas par šo slieksni. Tādēļ tie interesenti, kuri vēlējās iegūt arī TUA, izvēlējās citas vietas. Tam bija sava pozitīvā loma, lai Liepājas nekustamo īpašumu tirgus būtu stabils. Rīgā un Jūrmalā pēdējos mēnešos tiek runāts par katastrofālu nerezedentu intereses samazināšanos, savukārt Liepāja šajā ziņā ir kā stabilitātes saliņa, nav nekāda stresa. Tas būtu pārspīlējums, sakot, ka īpašumu pircēji stāv rindā, tomēr tajā pašā laikā katru gadu palielinās to nerezedentu skaits, kuri iegādājas īpašumu Liepājā. Mūsu cenas to veicina. Pēc maniem aprēķiniem, pagājušajā gadā Liepājā un tās apkārtnē ārzemnieki ir nopirkuši 170–200 nekustamos īpašumus. Viņi brauca un brauks pie mums, lai atrastu precīzi raksturotu un viņiem saprotamu produktu – nedārgus mājokļus pie Baltijas jūras. Mūsu klienti ir no vidusslāņa – galvenokārt no Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas. Viņu izvēle gan nedaudz atšķiras.
Piemēram, lietuvieši labprāt pērk īpašumus mikrorajonā – Kara pilsētiņā. Tā ir daļa no kādreizējās jūras kara bāzes, un tajā ir visai daudz XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā uzbūvētu māju burtiski 400–500 metru attālumā no jūras. Šis rajons ir nenovērtēts. Tajā vēsturiskās mājās divistabu un trīsistabu dzīvokļi ar augstiem griestiem tiek piedāvāti par 7000–15 000 eiro. Lietuvieši lieliski saprot, ka par šādu naudu viņu dzimtajā Palangā, Klaipēdā vai Sventājā nopirkt kaut ko vērtīgu neizdosies. Kara pilsētiņa ir interesanta vieta gan no vēstures, gan arhitektūras viedokļa. Mūsu Baltijas reģiona kaimiņi izprot perspektīvu un saprot, ka cenas celsies. Un es viņiem pilnīgi piekrītu. Jāsaka, ka nekustamos īpašumus Kara pilsētiņā labi pērk arī pircēji no Krievijas un Baltkrievijas. Tikai viņiem jāpaskaidro, kas Kara pilsētiņa ir, un jāveic zināms sagatavošanas darbs.
Pircēji no NVS valstīm vairāk interesējas par dzīvokļu piedāvājumiem Liepājas Dienvidrietumu mikrorajonā vai centrā – līdzās Piejūras parkam. Ievērojot mūsu vietējās cenas, Liepājas centrs ir viens no visdārgākajiem rajoniem, kur mājokļu cenu robežas ir no 700 līdz 800 eiro/m². Nesen viens no mūsu klientiem nopirka vēsturiskā mājā līdzās Piejūras parkam dzīvokli par 86 000 eiro, dzīvokļa platība ir 130 m². Divistabu dzīvokļi renovētās padomju laiku mājās 200–300 attālumā no parka maksā 20–25 tūkstošus eiro, vienistabas maksā 15–17 tūkstošus eiro. Parasti šiem dzīvokļiem remonts nav vajadzīgs.
Dienvidrietumu rajonā divistabu dzīvokli padomju laiku mājā var nopirkt par 20–30 tūkstošiem eiro. Sludinājumos mēdz būt dzīvokļi arī par 40 000 un 50 000 eiro. Tomēr šādus piedāvājumus es nosauktu par reālās tirgus situācijai neadekvātām īpašnieku fantāzijām. Darījumi par minētajām cenām praktiski nenotiek. Reti tiek pirkti arī dzīvokļi jaunajos projektos. To skaits gan ir nenozīmīgs. Krīzes periodā bankrotu dēļ daļa Liepājas jauno projektu attīstītāju „iekrita” banku portfeļos. Diemžēl arī bankas šos īpašumus tirgo pat ne par rītdienas, bet gan parītdienas cenām.
Runājot par piedāvājumiem padomju laiku mājās, īpaši jāakcentē, ka Liepāja ir Latvijas līderis dzīvojamo māju renovēšanas ziņā. Piemēram, Dienvidrietumu rajonā ir savestas kārtībā daudzas daudzdzīvokļu mājas: nosiltinātas un atjaunotas fasādes, izremontētas kāpņu telpas, nomainītas komunikācijas, ir siltumskaitītāji. Skaitītāju un siltuma regulatoru esamība ļauj ārzemniekiem minimizēt savu īpašumā esošo dzīvokļu uzturēšanas izdevumus ziemas periodā, ja dzīvoklī neviens nedzīvo.
Ja pircējs ir izlēmis apsvērt dzīvokļa pirkšanu mikrorajonā nedaudz tālāk no jūras, apmēram 800–1000 metrus no tās, piemēram, Ezerkrastā, divistabu dzīvoklis maksās 12–17 tūkstošus eiro, un tas ir ievērojami lētāk nekā Dienvidrietumu rajonā. Savukārt Laumas rajonā piedāvājumi ir vēl lētāki, nemaz jau nerunājot par Zaļās birzs rajonu.
Ir ļoti svarīgi, ka Liepājas nekustamo īpašumu tirgū nav mākslīga dalījuma: pieprasījumu pēc vieniem un tiem pašiem objektiem veido gan vietējie, gan nerezedenti − atšķirībā no, piemēram, Jūrmalas krasta pirmās līnijas, kur vietējais pircējs ļoti reti veica darījuma. Mums nav segmentu, kurā cenas tiktu mākslīgi uzpūstas. Pēdējā pusotra gada laikā tās ir visai stabilas, vērojama pat neliela cenas kāpuma tendence, pieaudzis darījumu skaits. 2009. un 2010.gadā Liepājā ik gadu tika noslēgti aptuveni 1600 darījumu, pēdējos divus gadus noslēgto darījumu skaits stabili ir 2600. Interesanti, ka atšķirībā no 2005.–2007.gada buma vietējie pircēji tagad bieži vien pērk īpašumu, nepiesaistot hipotekāro kredītu. Arī ārzemnieki vairāk izmanto savus līdzekļus. Pagājušajā gadā vislielākais darījums bez kredīta piesaistīšanas, kurā kā starpnieks darbojās All Invest Real Estate, bija privātmājas pārdošana vietējam iedzīvotājam par 240 000 eiro. Šis darījums ir no ekskluzīvo kategorijas. Galvenais pieprasījums pēc Liepājas privātmājām ir cenu diapazonā no 70 līdz 120 tūkstošiem eiro, ja tās ir Dzintaru, Kārļa Ūliha vai Klaipēdas ielā. Tas ir, mājai ir jābūt netālu no jūras, jābūt labai kvalitātei un gatavai dzīvošanai. Šādu produktu pietrūkst.
Liepājas nekustamo īpašumu cenu izkliede ir visai liela, lai arī gar jūras krastu brauciens cauri pilsētai no viena gala līdz otram ilgst tikai 20–25 minūtes. Toties šis piedāvājums ir jebkurai gaumei un makam. Ja ārzemniekiem ir pa prātam Baltijas klimats un piesaista iespēja iegūt nekustamo īpašumu civilizētā Eiropas pilsētā, laipni lūdzam! Reiz kādam maskavietim, kas nopirka dzīvokli Liepājā, es pavaicāju, vai viņš dzīvokli ir iegādājies vasaras atpūtai. Viņš atbildēja, ka ir nodomājis atpūsties arī citos gadalaikos. Kāpēc? Pēc viņa vārdiem, pie mums gaiss ir tīrs, labs un reibinošs gan vasarā, gan rudenī, ziemā un pavasarī.
Interesenti, kas vēlas iegādāties Liepājā dzīvokli, lai to pēc tam izīrētu, var orientēties uz vienkāršu un pievilcīgu investīciju matemātiku: dzīvokļa iegādei iztērēti 10 000 eiro, šo dzīvokli izīrēsit par 100 eiro mēnesī (bez komunālajiem maksājumiem); nopirksit dzīvokli par 15 000, – izīrēsit par 150 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka rentabilitāte pārsniedz 8% gadā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2671
