Artis Stucka: Likumu pret Lembergu sagatavoja jau 1994. gadā
Vairāk nekā desmit gadus Artis Stucka ir strādājis, pētot un īstenojot likumus par pašvaldībām, to atbildību un pārraudzību, ir bijis valsts sekretāra vietnieks pašvaldību pārraudzības jautājumos, atbildot par valsts un pašvaldību attiecībām.
Neatkarīgās intervijā šodien Artis Stucka, pašvaldību eksperts un mācībspēks Latvijas Universitātē, par pašvaldības un valsts attiecībām, par Vienotības «ieročiem» un Sprūdža – Lemberga konfliktu.
– Kādas, jūsuprāt, ir attiecības starp pašvaldībām un valsti? Ir daudz īpatnēju piemēru, viens nāk prātā, skatoties uz Rīgas domes un Latvijas valdības attiecībām. Abas puses mētājas ar naidpilnām bumbiņām, kaut gan vajadzētu būt pavisam citādi.
– Rīgai, tāpat kā citām pašvaldībām, ir noteikta kompetence, ko īsteno pašvaldības iedzīvotāju vēlēšanās ievēlētie pārstāvji. Būtiski atzīmēt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība primāri ir saimnieciska, nevis politiska vienība. Tomēr Rīgas saimniecība ir tik liela, ka likumsakarīgi parādās lielās politikas ietekme. Politiskā situācija Rīgā ir sarežģīta, bet tā nav unikāla. Daudzās valstīs tā ir līdzīga. Rīgas domei un Latvijas valdībai vajadzētu iet roku rokā, palīdzot Rīgai saimniekot rīdzinieku labā, bet tas, ko mēs redzam patlaban, ir tikai lielas politiskās cīņas. Pašvaldību likumā ir panti, kuros noteikts, kā valstij vajag līdzdarboties Rīgas pilsētas pašvaldības funkciju izpildē, piedaloties šo funkciju finansēšanā. Taču valdība šajā līdzfinansēšanā nelīdzdarbojas, kaut arī no Rīgas tiek sagaidīts, ka tā, piemēram, organizēs un finansēs valsts svētku – 18. novembra – svinības, Jāņus, vēl citus valstiskas nozīmes pasākumus. Tāpat – ārzemju delegāciju uzņemšanu, pieminekļu uzturēšanu un tamlīdzīgi.
– Valsts nepiedalās jūsu nosaukto pasākumu finansēšanā?
– Piedalās, bet nepietiekami, jo pašvaldību likumā noteiktie finanšu instrumenti netiek izmantoti. Un stāsts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma proporciju starp valsti un pašvaldībām? Sanāca tā – kārtīgi nošķērēja vairāku pilsētu pašvaldību finanses un ar nelielu dotāciju «nopirka» nabadzīgāko pašvaldību atbalstu šādam gājienam, un nu valdība domā, ka viss ir kārtībā. Bet zemteksts jau ir skaidrs – pirms vēlēšanām ierādīt vietu Rīgā valdošajiem un kurināt nesaskaņas starp pilsētu un novadu pašvaldībām. Kāds pašvaldību darbā pieredzējis cilvēks to apzīmēja ar trāpīgu salīdzinājumu – kaimiņam deg māja, skriesim sildīt rokas.
– Jāteic, ka visā pasaulē ir tā, ka investīcijas tiek sadalītas, vadoties pēc politiskajām simpātijām.
– Tā jau ir. Uz to vajadzētu skatīties saprotoši, jo tāda sistēma darbojas daudzās valstīs. Tomēr parasti tas netiek darīts tik brutāli; profesionāļi to gan tāpat saprot, bet sabiedrības dēļ to vajag vismaz attiecīgi iepakot.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/politika/83017-artis-stucka-likumu-pret-lembergu-sagatavoja-jau-1994-gada.htm
