Apbūves kvalitātes uzlabošanai izstrādās viena Purvciema kvartāla lokālplānojumu
LETA
Nepieciešams izstrādāt viena Purvciema kvartāla lokālplānojumu, lai varētu radīt pamatu dzīvojamo mikrorajonu teritoriju revitalizācijas koncepcijas un pilotprojekta izstrādei, nolēmusi Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija.
Lokālplānojums tiks izstrādāts kvartālam Purvciemā starp Dzelzavas un Ūnijas ielām, jo tajā vēl ir salīdzinoši daudz platību jaunai apbūvei, nolēma arhitekti.
Informatīvā ziņojuma «Dzīvojamo namu apbūves kvalitātes uzlabošanas iespējas Rīgas pēckara mikrorajonos» autors arhitekts un pilsētplānotājs Edgars Bērziņš informēja, ka veiktās izpētes mērķis bija noskaidrot, vai iespējams mikrorajonā izveidot kvalitatīvus mājokļus, kas ietekmē vides attīstību.
«Lielmēroga dzīvojamie rajoni ir arī daudzās citās pilsētās Rietumeiropā, un tiem ir tie paši trūkumi kā Rīgā. Ilgtspējībai ir savas robežas, tomēr šiem rajoniem ir arī potenciāls un tas vēl nav izsmelts,» sacīja Bērziņš.
Viņš skaidroja, ka Latvijā būtiskākā problēma lielo dzīvojamo rajonu renovācijai ir pastāvošās īpašuma tiesības, jo bieži vien viena daudzdzīvokļu ēka atrodas uz vairāku, pat trīs un četru dažādu īpašnieku zemes.
Kā pozitīvu piemēru Bērziņš minēja pēc Vācijas apvienošanās sākto programmu «Stadtumbau Ost», kurā tika investēti 2,5 miljardi eiro (1,75 miljardi latu). Programmas laikā, piemēram, tika veikta 200 hektārus lielā Austrumberlīnes dzīvojamā rajona Hellersdorfas reģenerācija, mēģinot radīt šim rajonam savu identitāti, lielos laukumus starp daudzstāvu ēkām pārveidojot par parkiem, no jauna radot publiskas telpas koplietošanai.
«Rajona reģenerāciju veicināja tas, ka zeme zem Hellersdorfas netika privatizēta un palika pašvaldības īpašumā,» piebilda Bērziņš. Tāpat Hellersdorfas reģenerācijā bijusi liela sabiedrības iesaistīšanās, notikuši 30 forumi, 40 diskusijas un citi pasākumi.
«Patlaban tikai 20% Rīgas iedzīvotāju dzīvo Rietumu standartam «N+1» atbilstošā mājoklī, kas nozīmē, ka katram mājsaimniecības loceklim ir viena istaba plus vēl viena istaba klāt. Jauno apbūvi Rīgā patlaban nosaka nejaušas zemesgabalu robežas, piekļuves iespējas, nevis kāda mājokļu attīstības programma, kuras Rīgā nav. Ir jāizvēlas kāds rajons, ar kuru sākt,» sacīja Bērziņš.
Arhitektu šaubas gan izraisīja iespēja reģenerēt kādu mikrorajonu, ņemot vērā daudzus šķēršļus, kas to apdraud. Arī Rīgas izpilddirektors Juris Radzēvičs norādīja, ka dalītā īpašuma radītās problēmas un zemes un dzīvokļu īpašnieku dažādās intereses mikrorajonu reģenerācijas iespējamību liek apšaubīt.
«Nav jēgas ar to ņemties, ja nav iespējams realizēt,» uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Ainavu arhitekte Daiga Veinberga šaubās arī par to, vai šādā projektā izdosies iesaistīt sabiedrību. «Lielākā daļa daudzstāvu blokmājās dzīvojošo nemaz nezina, ka ir iespējams dzīvot arī citādi, un diezin vai būs ieinteresēti kādos uzlabojumos,» sacīja Veinberga.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/68794-bojars-pasvaldibai-jabut-lielakam-tiesibam-versties-pret-graustu-ipasniekiem-lidz-pat-nacionalizac.htmhttp://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/269019
