Aizdevuma saņemšana aizvien attālinās
Aizdevuma saņemšana aizvien attālinās
Arnis Kluinis
26.06.2009
Ne Starptautiskais valūtas fonds (SVF), ne Eiropas Komisija vakar nesniedza nekādu atbildi uz Latvijas lūgumiem pēc aizdevuma, bez kura valsts jau augustā nevarēšot veikt algu, pensiju u. c. maksājumus.
"Bez aizdevuma mēs nevarēsim izmaksāt ne algas, ne pensijas jau augustā," 17. jūnijā teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pirms došanās uz Briseli, lai runātu par starptautiskā aizdevuma saņemšanu. Šā stāvokļa nopietnību neatceļ precizējums, ka V. Dombrovska piesauktās saistības ir izteiktas latos, kurus ārzemnieki nemaz nevarētu Latvijai aizdot. Latvijai tomēr vajadzīga valūta, ar ko nodrošināt iespēju Latvijā pirkt degvielu, importētos medikamentus, banānus un vairākumu citu Latvijas iedzīvotāju ikdienā lietoto preču par tādu cenu latos, kāda atbilst Latvijas Bankas garantētajam lata kursam attiecībā pret valūtu. Bez aizdevuma valdībai būtu vai nu jāsamazina savi izdevumi aptuveni uz pusi, lai cilvēki par kopumā atlikušajiem latiem nespētu nopirkt vairāk banānu, nekā Latvijas iedzīvotāji pirka pirms pārdesmit gadiem vēl par padomju rubļiem, vai arī jāaizņemas lati tepat no Latvijas Bankas. Arī tad paliktu izvēle vai nu pārņemt padomju pieredzi, ka rubļa kurss pret valūtu gan tika noteikts, bet valūtas maiņa par šādu un vispār jebkādu kursu aizliegta, vai arī atgriezties pārejas periodā starp padomiju un Latvijas Republiku ar strauji krītošu rubļu un Latvijas rubļu kursu un inflāciju tūkstošos gada procentu.
Tajā pašā 17. jūnijā V. Dombrovskis teica, ka gala lēmums par aizdevuma nepiešķiršanu tikšot pieņemts "pēc Jāņiem". Ne Briselē, ne Vašingtonā nekādi Jāņi svinēti netika, tāpēc bija cerības uz apstiprinājuma saņemšanu vakar. Proti, V. Dombrovskis atgriezās no Briseles, apveltīts ar atzinīgiem vārdiem par 16. jūnijā grozīto Latvijas valsts 2009. gada budžetu, tas ir, par vismaz likumdošanas līmenī samazinātajiem valsts izdevumiem. Tomēr tagad ir ievilkusies kreditoru pārbaude, vai 16. jūnija lēmumi vispār ir izpildāmi, ja valdība patiešām gribētu tos pildīt. Par attiecībām ar SVF atbildīgā Finanšu ministrija vakar informēja, ka tai no kreditoriem nav nekādu ziņu arī par to, kad Latvija nonāks viņu dienas kārtībā. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis varēja apliecināt, ka ES vismaz izrāda lielāku ieinteresētību Latvijas liktenī. Saskaņošanas darba grupu līmenī par Latviju spriedīšot arī šodien, bet tad vēl paliekot jauna saprašanās memoranda parakstīšana, bez kuras nekāds aizdevums nav iespējams. Latvijai ir jātiek vaļā no Ivara Godmaņa valdības solījuma noturēt valsts budžeta deficītu 5% līmenī pret iekšzemes kopproduktu, jo tagad šķiet, ka šis rādītājs būs reizes divas augstāks. Līdz ar to aizdevuma saņemšanai šodien Latvija ir nevis tuvāk, bet tālāk, nekā bija 17. jūnijā, kad šķita, ka aizdevums automātiski sekos budžeta izdevumu samazināšanai.
"Tiek darīts viss iespējamais, lai pārliecinātu SVF dalībvalstis, ka Latvija veic solītās reformas," vakar Neatkarīgajai teica V. Dombrovska preses pārstāve Līga Krapāne. Viņa arī atklāja, ka Latvijas cerības saistās ar to, ka lielākā daļa aizdevuma būtu jādod ES dalībvalstīm. Citiem vārdiem sakot, Latvija cer uz ES dalībvalstu nevēlēšanos pieļaut precedentu, ka vispār kādā ES dalībvalstī varētu norisināties jau aprakstītie valsts maksātnespējas varianti. Tāpat tiek cerēts uz ES gatavību glābt tās Baltijas un Skandināvijas valstis, kurām Latvijas bankrots nodarītu lielus finansiālus zaudējumus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/25077-aizdevuma-sanemsana-aizvien-attalinas.htm
