Aivars Birulis. Par spīti vispārējām tendencēm
Romāns Golubevs 10.2007
Daugavpils kompānijas „LĪF Real Estate” attīstības politika visai stipri atšķiras no pārējiem. Kad tirgū valda panīkums vai stagnācija, tā ievērojami paaugstina savu aktivitāti, bet kad cenas sāk strauji celties, tā izpārdod savu portfeli. Kompānijas dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Aivars Birulis ir pārliecināts – šāda taktika, iespējams, neļaus gūt maksimālu peļņu, toties ļaus kompānijai būt neatkarīgai no tirgus noskaņojumu svārstībām.
Paldies Grūtupam!
Par tādiem kā Aivars pieņemts teikt \"jauns un zaļš\". Dzimis Dobelē, viņš savos septiņpadsmit ar pusi gados bija paguvis padzīvot Jelgavā, Rīgā un Daugavpilī. Skolu pabeidza kā eksterns. Daugavpils privātajā TV iejutās veselās trīs – žurnālista, jaunāko ziņu diktora un operatora – lomās vienlaicīgi. „Darbā mani paņēma, kad man bija sešpadsmit ar pusi, nezinot manu īsto vecumu, un, kad sākās atlaišanas vilnis, uzzinājuši, cik man gadu ir patiesībā, atlaida\", smaida Aivars Birulis.
Tieši darbs televīzijā ļāva viņam iegūt pārliecību par saviem spēkiem un tikt vaļā no bijības pret gados vecākiem cilvēkiem. Gatavojot sižetus par Daugavpils pirmajām personām, viņš redzēja, kā viņi kameras priekša kautrējas un apjūk, centās uzmundrināt, bet pēc tam runāja ar viņiem, kā līdzīgs ar līdzīgu. Brīvības sajūtu deva arī labās latviešu un krievu valodas zināšanas, kas 90. gadu sākumā Daugavpilī bija visai reta parādība.
Tad, lūk, pēc atlaišanas no televīzijas Aivars sāka domāt, ar ko vēl, neskaitot mācīšanos, nodarboties turpmāk. Nolēma - jāsāk pašam savs bizness. Kāds? Domāja ilgi. Lasīja gudras grāmatas, kamēr pa rokai trāpījās Latvijas modernās advokatūras metra – Andra Grūtupa grāmata. Šī grāmata pārliecināja Biruli par to, ka ar zemi un ar nekustamiem īpašumiem saistītais bizness ir mūžīgs. Tikai... tobrīd viņam bija septiņpadsmit ar pusi un tādēļ kļūt par jaunās firmas dibinātāju viņam nebija juridisku tiesību. Risinājums tika atrasts ātri. Puisis iepazinās ar kompānijas ar skanīgu nosaukumu „Optimists” īpašniekiem, un jau zem tās spārna ķērās pie sava jaunā biznesa virziena attīstīšanas un tiklīdz ļāva vecums, tā tūlīt pat izveidoja pats savu firmu „Latgales īpašumu fonds” (tagad tā saucas „LĪF Real Estate”). Tas bija 1993. gadā.
Pasauciet kādu pieaugušo
Aivars sāka kā starpnieks. Pieņēma darbā cilvēkus – jau pirmajā gadā viņa firmas štatā bija astoņi cilvēki. Un tas viss astoņpadsmit gados! Gadījās arī pa kuriozam. „Es toreiz nopirku datoru. - atceras sarunas biedrs. – Sēžu birojā un no nekā darīt spēlēju. Ienāk apmeklētājs un prasa: „Direktoru var?”. Es atbildu: \"Es esmu direktors!”. Bet viņš man: „Nē... Tu man kādu pieaugušo pasauc!”.
No pirmā kolektīva ar Aivaru joprojām strādā divi cilvēki, bet vēl viens nesen aizgāja pensijā. Saviem darbiniekiem Aivars no paša sākuma deva uzdevumu – strādāt ne tā kā Daugavpilī. Pats daudz mācījās (Baltijas Krievu institūta Sociālo tehnoloģiju institūtā, Rēzeknes augstskolā un Latvijas Lauksamniecības Akadēmijā – aut.piezīme) un mācīja saviem cilvēkiem pareizo pieeju klientiem. „Vienkāršoti mūsu princips skanēja tā: Neuzmest! Mēs vienmēr centāmies novest lietu līdz galam. Pa visiem šiem gadiem tikai divi darījumi neizdevās mūsu vainas dēļ - trūka juridisko zināšanu. Domāju, ka var izdarīt to, ko biju nodomājis, bet izrādījās, ka nevar. Šo mācību iegaumēju uz visu dzīvi – nedrīkst iekārot kumosu, ko nevari norīt”, - stāsta Aivars.
„LĪF Real Estate” viena no pirmajām Latgalē sāka mest pastkastītēs savus bukletus. Tirāža reizēm sasniedza pat 15 000 eksemplāru. Šāda aktivitāte deva rezultātu: no apmeklētājiem, kas vēlējās aprunāties (tagad to sauc par bezmaksas konsultācijām), nevarēja ne atkauties. Daugavpils presē sludinājumu skaits par objektu pārdošanu, kuros par starpniekiem bija „LĪF Real Estate” mākleri, pārsniedza četrus simtus.
Savas attīstības maksimumu kompānija sasniedza 2002. – 2003. gadā, kad tai bija veselas sešas filiāles: trīs Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī un Rīgā. Tiesa, tagad to skaits ir samazinājies līdz trim: divas Daugavpilī un viena Rēzeknē. „Jēkabpili mēs tagad apkalpojam no Daugavpils, bet birojam Rīgā tagad nav jēgas – ar klientu satikties var jebkurā kafejnīcā. Bez tam, mums ir noslēgti daudzi sadarbības līgumi ar citām lielajām mākleru kompānijām\", - notikumu attīstību paskaidro mūsu sarunas biedrs.
Secības princips
Jau kopš pirmajiem pastāvēšanas gadiem „LĪF Real Estate” attīstība notika pēc stingra scenārija: gads – attīstībai, gads – finanšu plūsmu stabilizācijai. Aizvadītajos 14 gados kompānijai ir nācies pārdzīvot visdažādākās tirgus situācijas. Protams, pašreizējo nevar pat salīdzināt iepriekšējiem gadiem, tomēr iegūtā dzīves pieredze ļauj Aivaram un viņa darbiniekiem raudzīties uz to bez īpaša satraukuma, jo 2006. un 2007. gads firmas attīstības programmā bija iezīmēti kā stabilizācijas periods. „Lielākā daļa mākleru līksmoja par tirgus cenu celšanos un 2006. un 2007. gada sākumā pirka objektus, bet mēs tieši otrādi – pārdevām. No tā nekustamo īpašumu portfeļa, kas mums bija 2006. gada vidū, ir palikuši ne vairāk par 20%. Un arī tie ne tāpēc, ka nebūtu paguvuši tikt no tiem vaļā. Tie ir gruntsgabali, kas tika nopirkti ļoti lēti un kuros pašlaik tiek projektētas jaunceltnes. Kad arhitektūras daļa būs gatava, tad arī varēsim izlikt tos pārdošanai”, - ar saviem profesionālajiem noslēpumiem padalījās Aivars.
2008. gads, starp citu, viņa kompānijas programmā ir iezīmēts kā attīstības gads. Tas ir, kad visi pārdos, viņš pirks visinteresantākos piedāvājumus. Uz ko tēmē? Vispirms jau uz komerciāliem objektiem, ieskaitot noliktavu telpas, un uz rūpnieciskajai apbūvei paredzētajiem gruntsgabaliem Daugavpils robežās. Savukārt, uzkrāt individuālai apbūvei paredzēto pilsētas zemi viņš uzskata par nelietderīgu. Pēc Biruļa aprēķiniem Daugavpilī tuvākajos gados varētu pārdot ne vairāk par 100 kotedžām.
Novērtējot šodienas situāciju Latvijas otrās lielākās pilsētas jaunceltņu tirgū, Birulis izteica pārliecību, ka apbūvētāji neiegūs to peļņu, uz kuru bija cerējuši. Un tas ir normāli. Daudz nenormālāk, pēc viņa domām, ir, kad pie gatavas mājas ar gruntsgabalu vērtības 180 000 eiro celtnieku tīrā peļņa ir 50 000 eiro. Par civilizētu rentabilitātes rādītāju šajā biznesā tiek uzskatīti 15-20%.
„Pašlaik ir samazinājies darījumu skaits. Taču nekā briesmīga es šeit nesaskatu, - Aivars Birulis ir noskaņots optimistiski. – Tas, ko mūsu tirgus piedzīvoja pagājušajos četros gados, tāda iespēja momentā kļūt bagātam mēdz būt tikai reizi mūžā. Mēs, mākleri, visi skrējām tā, ka dubļos kurpes sasmērējām. Tagad pienācis laiks apstāties un tās notīrīt – nopulēt biznesu, noslīpēt klientu apkalpošanas kvalitāti, lai sāktu normāli strādāt, kad beigsies krituma stadija\".
Aivars Birulis:
Vai ir kāds darījums, ko es nenokārtoju un kura žēl? Protams... Reiz man piedāvāja Jūrmalā piecus hektārus zemes par 50 santīmiem kvadrātmetrā, mazliet vēlāk – par latu. Taču atbraucis to apskatīt, es nospriedu, ka šī vieta nav konkurētspējīga – visapkārt bija vieni brikšņi. Un kā gan es jutos (smejas – „m2”) uzzinājis, ka pēc septiņiem mēnešiem gruntsgabala cena bija palēkusies līdz 15 latiem par kvadrātmetru. Nācās mierināt sevi ar domu, ka visu pasaules naudu nekad nenopelnīsi.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
