Aicina reģistrēties tos, kuri negrib ņemt ātros kredītus
Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda. Turklāt šis noziegums saistīts ar augstu latentitāti, jo upuri par notikušo nereti izvēlas policijai neziņot. Lielākoties par upuriem kļūst cilvēki, kuriem izmānīti sensitīvie personas dati pret solījumu izmaksāt darba algu vai samaksāt par bankas konta izīrēšanu. Lai bremzētu pieaugošo krāpniecību, Latvijā radīts pirmais elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums. To bez maksas var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas sevi pasargāt no krāpnieku ļaunprātības.
"Problēmas ar elektronisko kredītu krāpniecību Latvijā ir lielas. Upuru iesniegumi policijā tiek saņemti regulāri, un policija šajā segmentā strādā ļoti aktīvi. Turklāt šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles. Es aicinu visus upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir "sava aroda profesionāļi", kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās," stāsta Toms Sadovskis, Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs.
Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. "Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par "tīra" konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par "palīdzēšanu" parasti tiek solīti 10 - 20 lati mēnesī," krāpnieku leģendas skaidro Toms Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/91345-aicina-registreties-tos-kuri-negrib-nemt-atros-kreditus.htm
