Būtisku nekustamā īpašuma cenu kritumu neprognozē
Šī pandēmija nav ne pirmā, ne pēdējā, tāpēc vajadzība pēc mājokļiem saglabāsies, tie kļūs arvien svarīgāki, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā vebinārā pauda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
Būtisku nekustamā īpašuma cenu kritumu, kāds bija novērots iepriekšējā krīzē, attīstītāju un banku pārstāvji nesagaida.
"Visi četri projekti, kas mums bija ražošanā, – Krasta kvartāls, Dreilinga mājas, Pagalms 0.2 Turaidas ielā, Fjordi Ganību dambī – tiek turpināti. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas bija kritums, intereses zudums, bet aprīļa beigās novērojām strauju kāpumu, jo visi gaidīja zīmīgo 12. maiju ar cerību, ka viss varētu beigties. Pēc tam interese nedaudz noplaka. Protams, ir piesardzība. Vajadzība, "sāpe" pēc jaunā mājokļa šobrīd ir daudz spilgtāka šobrīd, droši vien tāpēc interese maija sākumā iezīmējās," viņš stāstīja.
"Bonavai" ir pārdošanas darījumi arī tagad, skaits gan nav tik liels, kāds tas bija, tomēr M. Kļaviņš ir pārliecināts, ka ritms atgriezīsies, jautājums ir – cik liela būs sabremzēšanās inerce. Viņš gan piebilst, ka vairāk nekā puse dzīvokļu projektos, kas tiek īstenoti, ir pārdoti.
M. Kļaviņš ir novērojis, ka dažiem cilvēkiem ir gaidas, ka cenai būtu jāsamazinās, jo iepriekšējā krīzē tā esot bijis. "Taču, ja paskatāmies, kāds ir pieejamais produkts tirgū, tas ir samērojams ar pirktspēju. Tirgū nav pārsātinājuma, kāds bija iepriekšējā krīzē. Toreiz piedāvājumā bija dažādi objekti bez pielietojuma, piemēram, privātmājas kaut kur tālu pļavā. Šoreiz produkts ir pilnīgi atšķirīgs. Lielākā daļa piedāvājuma ir mērķēta uz klienta vajadzību apmierināšanu," viņš ir pārliecināts.
Šobrīd cilvēki izvērtē iespēju pielāgot mājokli cilvēkam konkrētā brīdī svarīgai funkcijai. To pašu var teikt par birojiem – elastība, spēja pielāgot telpu dažādām funkcijām – būs nozīmīga, uzsver "Bonava" pārstāvis.
Pašlaik nekustamā īpašuma attīstītāji turpina tos projektus, kas bija sākti jau pirms Covid-19 krīzes. Taču ir tādi projekti, kuri jau ir saskaņoti, kurus jau būtu jāsāk būvēt, taču uzņēmēji ir pieņēmuši lēmumu nogaidīt, tādu gadījumu ir diezgan daudz, atzina Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.
Viņš uz situāciju mudināja paraudzīties ne tikai īstermiņa situācijas perspektīvā, kura ir radusies Covid-19 iespaidā, bet atcerēties arī par tirgu ilgtermiņā ietekmējošiem faktoriem. Piemēram, 72% rīdzinieku dzīvo padomju laikos būvētos namos, tie nav siltināti un neatbilst valsts klimata politikas mērķiem.
"Ja raugāmies, kā notiek mājokļu fonda atjaunošana Rīgā, rādītāji nav iepriecinoši. Lietuvā gadā tiek uzbūvēti aptuveni 5000 jaunu mājokļu, Latvijā – aptuveni 1500. Niša izaugsmei ir viena no izteiktākajām starp jomām, kas saistītas ar iekšējo pieprasījumu." Viņaprāt, situācijā, kad hipotekārā kreditēšana turpinās, pieprasījums pēc mājokļiem ir, bet daļa attīstītāju ir atlikuši būvniecību, var nonākt pie tā, ka piedāvājums ir ierobežots, līdz ar to cenas pat var kāpt.
"Pieņemot puslīdz pozitīvu ekonomikas attīstības vektoru, domāju, pieprasījums pēc jauniem, energoefektīviem mājokļiem tikai augs," tāda ir Mārtiņa Vanaga pārliecība. Runājot par biroju platību segmentu, viņš sacīja, ka ir vairākas teorijas, tostarp, piemēram, tie, kas pārdod lauku mājas, saka - biroji nebūs vajadzīgi, visi strādās attālināti.
"Ja kāds šādu paziņojumu sakarā tagad plāno pārvākties, aicinātu dažas nedēļas vai mēnešus pagaidīt." Par vienu tendenci gan vairums ir vienisprātis – ideja, ka būs tikai atvērta plānojuma telpas un tajās tiks palielināts cilvēku daudzums, nav vairs īsti dzīvotspējīga.
"Iespējams, dienu divas cilvēks strādā no mājām, bet viedoklis, ka biroji kā mūsdienīgu pakalpojuma eksporta uzņēmumu infrastruktūra pazudīs, ir margināls." Kopumā – biroju tirgū valda piesardzīgs optimisms. Viņš atgādināja, ka Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāk mūsdienīgu platību nekā Tallinā un 1,7 reizes – nekā Viļņā. "Tas ir svarīgi, ja vēlamies piesaistīt starptautiskos biznesa pakalpojumu centrus, uzņēmumus, kas darbojas pakalpojumu sektorā," viņš uzsvēra.
Rīgā ir 4-5 nopietni, daudzos desmitos miljonu eiro vērti investīciju projekti biroju segmentā tieši pirmsbūvniecības stadijā. Investori tagad nogaida – kas notiks ar pieprasījumu. Turklāt banku prasības attiecībā pret šādu projektu finansēšanu ir diezgan drastiskas, atzīst eksperts.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/butisku-nekustama-ipasuma-cenu-kritumu-neprognoze-496772
